Sākot ar vēlīna vidējā vecuma iestāšanos (60 -74 gadi) un sasniedzot 75 un vairāk gadu vecumu, cilvēki var kļūt gan fiziski, gan garīgi atkarīgi no citu cilvēku atbalsta un iejūtības.

Šobrīd, kad ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa visas pūles velta iztikas pelnīšanai, vecu cilvēku  vajadzības nereti tiek atstātas novārtā. Strādājošie sūdzas par pārstrādāšanos un nogurumu, tajā pat laikā pensijas vecuma cilvēki – par slimību saasināšanos, uzmanības trūkumu, bezspēcību, arī depresiju.

Labāk piemēroties dzīvei vecumdienās var tie iedzīvotāji, kuriem ir labas attiecības ar ģimenes locekļiem un ir draugi un paziņas. Tie ir vecāki cilvēki, kuri savas dzīves laika spējuši pārvarēt krīzes un zaudējumus, tai pat laikā saglabājot  savas vērtības izjūtu.

Dzīvojot kopā ar vecu cilvēku vai aprūpējot viņu, jāizprot un jāpieņem šī cilvēka uzvedība, rakstura īpašības un fiziskās spējas. Sabiedrības veselības speciālisti uzskata, ka daudzu nesaskaņu pamatā ir zināšanu trūkums par novecošanas īpatnībām.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti ir sagatavojuši praktiskus atgādinājumus un ieteikumus, kā padarīt vieglāku veca cilvēka ikdienu šobrīd pastāvošajos saspīlētajos apstākļos.

Atgādinām, ka veciem cilvēkiem:
- samazinās redzes asums, parādās vecuma tālredzība, pasliktinās adaptācija tumsā, var rasties katarakta un glaukoma. Pasliktinās dzirde. Mainās garšas sajūtas un oža – cilvēks pietiekoši nejūt baudu no ēdiena, var apēst bojātu pārtiku, nepietiekami sajūt ēdiena temperatūru un var applaucēt muti;
- āda ir bāla, sausa, plāna, viegli gūt apsaldējumus, applaucējumus, nobrāzumus, traumas, var rasties izgulējumi;
- slikti zobi, vāja siekalu sekrēcija, kuņģa, žultspūšļa, zarnu un aknu darbība, kas var izraisīt gremošanas traucējumus, caureju, vemšanu un vēdera uzpūšanos;
- notiek izmaiņas elpošanas sistēmā, plaušas nespēj piemēroties slodzes maiņai, elpošana ir sekla, pieaug elpošanas straujums, rodas aizdusa;
- kauli kļūst sausi un trausli, viegli lūstoši;
- sirds un asinsvadu sistēmas darbojas nepilnīgi – sirdsdarbības ritms kļūst lēnāks, rodas ritma traucējumi, var būt izmaiņas asinsspiediena līmenī. Asinsvadu sieniņas  sabiezinās, ir traucēta to caurlaidība, tādēļ organisms nesaņem pietiekamu barības vielu un skābekļa daudzumu; 
- notiek izmaiņas centrālajā nervu sistēmā un psihē, tādējādi  samazinās kustību aktivitāte un ir grūtības veikt smalku, precīzu darbu; pavājinās darba spējas; pasliktinās uztvere un koncentrēšanās; ir apgrūtināta pārslēgšanās no vienas darbības uz citu; grūtības integrēties jaunā vidē, cilvēks kļuvis konservatīvs, neelastīgi pieņem jauno, bieži atgriežas pie pagātnes notikumiem, tomēr cilvēks spēj koncentrēt uzmanību darbam, ko veicis visu mūžu, saglabājas intelektuālā smadzeņu darbība, īpaši attiecībā uz pazīstamām jomā. 
- pavājinās atmiņa; mazinās motivācijas izjūta un interese par to, kas nav tieši saistīts ar personisko vajadzību apmierināšanu; saskarsmē arvien grūtāk panākt kompromisus; biežāk vērojams nogurums/ miega traucējumi/ trauksmes izjūta; ir izteiktas grūtības mainīt ierasto vidi.
Rūpējoties par vecu cilvēku labsajūtu un veselību, atcerieties, ka svarīgi nodrošināt:
- ierastu dienas režīmu (celšanās, ēšanas, diendusas, u.tml. laiki);
- sabalansētu ēdināšanu. Jāsamazina kaloriju daudzums, tauku un cukuru uzņemšana (trekna gaļa un siers, sviests, krējums, desas kūkas), lai izvairītos no aptaukošanās. Ieteicams ir piens, dārzeņi, biezputras, maize, kartupeļi, makaroni, augu eļļas, augļi, ogas, ieteicams lietot vitamīnus un dabīgos antioksidantus - dzērvenes, kazenes, krustnagliņas, plūmes, kanēli, mellenes, bietes, u.c.;
- regulāru miegu 5 - 8 stundas naktī un atpūtu pēcpusdienā apmēram stundu;
- drošu un atbilstošu apkārtējo vidi. Lai izvairītos no traumām vannas istabā, uz grīdas un vannā jābūt neslīdošam paklājiņam. Gultai nevajadzētu būt zemākai par 60 cm. Istabu vēlams nepieblīvēt ar mēbelēm un nemainīt to izkārtojumu. Optimālā gaisa temperatūra ir 22 - 23 grādi dienā, 20 grādi naktī;
- ļoti svarīga ir personiskās higiēnas ievērošana, jo ir izmainīta sviedru dziedzeru darbība un aromāts, iespējama arī urīna nesaturēšana. Regulāri jāmazgājas ziepēm un ūdeni, jālieto mitrinoši krēmi;
- ģimenes locekļi nedrīkst pieļaut, ka veco cilvēku dzīvesveids kļūst pārāk mazaktīvs. Regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgs nosacījums, lai samazinātu risku saslimt ar aptaukošanos, sirds un asinsvadu, kaulu un locītavu slimībām. Atbalstiet savu omīti vai opīti, ja viņi vēlas rušināties ģimenes dārziņā, sēņot vai ogot, mazgāt traukus. Rosiniet savus vecākus un vecvecākus doties regulārās pastaigās. Vismaz pusstundu dienā svarīgi atrasties svaigā gaisā - tas papildinās organisma skābekļa rezerves un radīs labu noskaņojumu;
- svarīgi, lai veci cilvēki nedistancējas no ģimenes locekļiem, pilda vecmāmiņas un vectētiņa lomu. Vecumdienās liela nozīme ir brīvā laika aizpildīšanai - īpaši tiem cilvēkiem, kuriem pirms aiziešanas pensijā darbs bijis pašapliecināšanās veids;
- atmiņas trenēšanai svarīgi, lai cilvēks atcerētos un varētu kontrolēt laiku, tāpēc viņam redzamā vietā jānovieto pulkstenis un kalendārs;
- tuviniekiem un aprūpētājiem jāpārliecinās, ka cilvēks pats var aiziet līdz veikalam, vai arī viņš regulāri jānodrošina ar svaigu pārtiku un dzeramo ūdeni;
- piedāvājiet vecākiem un vecvecākiem apgūt mobilā telefona lietošanas iemaņas, tas uzlabos socializāciju un radīs drošības sajūtu.

Hroniski atmiņas traucējumi saistīti ar asinsrites traucējumiem smadzenēs, savukārt īslaicīgas atmiņas problēmas, kas ir pārejošas var izraisīt slimības un  dzīvesvietas maiņa.

Skumjas, bailes, uztraukums ikdienā var izraisīt neirozes - tās var izpausties kā neirastēnijas, histērijas. Šie stāvokļi bieži novērojami kopā ar vājumu, bezmiegu, var parādīties sāpes sirds rajonā un šausminoši sapņi. Tam var sekot izmaiņas personībā, cilvēks var kļūt nospiests, noguris, baidīties plānot rītdienu, kļūt egoistisks, nepamatoti greizsirdīgs  un nepareizi iztulkot dažādus notikumus. Apkārtējiem ļoti svarīgi savlaicīgi konstatēt neirožu sākumu un vērsties pie speciālista.

Par depresijas iestāšanos var liecināt vienaldzība, slikts garastāvoklis, nevēlēšanās neko darīt, apātiskums, nespēja saskatīt jēgu, runāšana par nāvi. Šādos gadījumos nedrīkst cilvēku kaunināt, tas pasliktinās stāvokli, noteikti jāmeklē speciālista palīdzība.

SVA mājas lapā sadaļā Garīgā veselība pieejama informācija par iespējām saņemt aprūpi veciem cilvēkiem, kuriem diagnosticētas vecuma psihiskas saslimšanas – demence, Alcheimera saslimšana un  depresija.

Strauji novecojoša sabiedrība, kas sāk dominēt pār jaunākajiem sabiedrības locekļiem skaita ziņā ir 20. gadsimta fenomens, īpaši attīstītajās valstīs.