LĀB izsaka priekšlikumus medicīnas darbinieku izglītības sistēmas optimizēšanai
29. janvārī paredzēta veselības ministra Ivara Eglīša tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini, viceprezidentu Viesturu Boku un viceprezidenti Ludmilu Vīksnu. Ministrs Ārstu biedrības pārstāvjus aicinājis runāt par dažādiem jautājumiem, kas saistīti galvenokārt ar cilvēkresursiem medicīnā.
Latvijas Ārstu biedrības valde ir sagatavojusi iesniegšanai veselības ministram priekšlikumu, kā optimizēt medicīnas darbinieku izglītības sistēmu. Latvijas Ārstu biedrības valde iesaka pārskatīt līdzdiploma un pēcdiploma studiju programmas un noteikt kvalifikācijas prasības atsevišķām ārstniecības personām attiecībā uz nepieciešamo medicīnisko izglītību, kā arī noteikt jaunus ārstniecības personu veidus, kas iesaistītos veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem. Tas dotu iespēju studējošiem speciālistiem saņemt medicīnisku izglītību un ārstniecības personas kompetences līmeni apliecinošu dokumentu.
Latvijas Ārstu biedrības valde neatbalsta dažādu politiķu paustos priekšlikumus par prasību samazināšanu medicīniskajai izglītībai, kā arī izglītošanās laika samazināšanu zem starptautiski noteikto prasību līmeņa, jo tas ietekmētu veselības aprūpes pakalpojumu kopējo kvalitāti un medicīnu studētgribošo jauniešu skaitu, kā arī ierobežotu Latvijas medicīnas profesionāļu iespējas strādāt ārpus Latvijas.
Līdz ar to Latvijas Ārstu biedrības valde piedāvā Veselības ministrijai noteikt minimālās kvalifikācijas prasības attiecībā uz medicīnisko izglītību šādā veidā:
– ārsta palīga asistents [3 mācību gadi],
– ārsta palīgs (jeb terminoloģijā, kas nav jālieto, – feldšeris) [5 mācību gadi],
– ārsts [6 mācību gadi],
– vecākais rezidents (seniorrezidents) [8 mācību gadi],
– ārsts speciālists [9–12 mācību gadi],
– ārsts speciālists, kas specializējies kādā apakšspecialitātē.
Ārstu palīgu un ārstu palīgu asistentu ārstniecības personas statusa iegūšanai nav jāparedz īpašas izglītības programmas, bet nacionālajā līmenī ārstniecības likumdošanā jānodrošina šāda iespēja strādāt veselības aprūpē tiem RSU vai LU Medicīnas fakultātē studējošajiem, kas fakultatīvi nokārto īpašus pārbaudījumus pēc trešā vai piektā kursa.
Ārstu palīgi un ārstu palīgu asistenti galvenokārt nodarbināmi neatliekamās palīdzības dienestos, tomēr ir jāparedz iespēja atbilstoši viņu kompetencei strādāt arī slimnīcu uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļās, operāciju blokos u.tml., veicot virkni zināšanām atbilstošu manipulāciju (piemēram, veikt injekcijas, pārsiešanas utt.). Latvijas Ārstu biedrība norādījusi uz nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, kas atļautu medicīnas studentiem un rezidentiem studiju laikā vairāk praktizēties, tādējādi vienlaikus samazinot ārstniecības personu deficītu Latvijas slimnīcās un ambulatorajās medicīnas iestādēs.
Latvijas Ārstu biedrība iesaka līdzīgā veidā sadalīt arī medicīnas māsu un funkcionālo speciālistu izglītību.
Dokumentu ar ieteicamo studiju programmu sadalījumu etapos atbilstoši Latvijas Ārstu biedrības 2008. gada 22.janvāra valdes lēmumam sagatavojis asociētais profesors Aivars Vētra.
