Kuldīgas slimnīcas vadītājs: Priekšlikumam samazināt ārstu skaitu nav izvērtētas sekas
Priekšlikums samazināt ārstu un medicīnas māsu skaitu slimnīcu uzņemšanas nodaļās bijis nepārdomāts un pārsteidzīgs, jo nav izvērtētas sekas, kas rastos šīs ieceres realizācijas gadījumā, aģentūrai LETA savu viedokli pauda Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.
"Es negribētu saasināt šo jautājumu, jo, manuprāt, šis priekšlikums ir pārsteidzīgs un tāpat nav realizējams. Nav padomāts par tā sekām," atzina Eglītis.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs norādīja, ka, ņemot vērā valdības pieņemtos noteikumus, lokālajās neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās, kāda ir arī Kuldīgas slimnīca, visu diennakti ir jābūt pieejamiem vismaz trim ārstiem. Lai slimnīca spētu pildīt neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas funkcijas, tajā jābūt pieejamam anesteziologam, dežūrējošam ārstam (terapeitam) un ķirurgam vai traumatologam. "Ja paredzēts samazināt dežūrējošo ārstu skaitu līdz diviem, tad jautājums: kuru no šiem ārstiem svītrot laukā? Taču tādā gadījumā medicīnas iestāde vairs nespēj funkcionēt kā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca," norādīja Eglītis.
"Varbūt var iztikt bez traumatologa, bet tad tas nozīmē, ka uz Kuldīgas slimnīcu vairs nevarēs vest, piemēram, pacientus ar lūzumiem, un viņi būtu jāved uz kādu no reģionālajām slimnīcām Ventspilī vai Liepājā. Tas nav risinājums," norādīja Eglītis.
Tas, ka slimnīcas noslogojums ir salīdzinoši neliels, nenozīmē, ka automātiski var samazināt dežūrējošo ārstu skaitu, uzsvēra Eglītis, kā piemēru minot ugunsdzēsēju brigādi - neliels ugunsgrēku skaits nenozīmē, ka var iztikt bez kāda no ugunsdzēsēju ekipāžas locekļiem.
Kā atzina Eglītis, teorētiski priekšlikumu samazināt ārstu skaitu slimnīcu uzņemšanas nodaļās varētu realizēt, taču tas nozīmētu, ka lokālās slimnīcas būtu jāpārprofilē, jo tās vairs nespētu pildīt neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu funkcijas un tas jau būtu politisks lēmums.
"Kāds vienkārši ir pasteidzies ar neapdomīgu priekšlikumu, neizvērtējot sekas. Tiklīdz sekas tiks izvērtētas, tad, visdrīzāk, tiks ieslēgta atpakaļgaita. Par to var padiskutēt, taču tas nav realizējams," savu viedokli pauda Kuldīgas slimnīcas vadītājs.
Kā ziņots, Nacionālais veselības dienests (NVD), kas apsaimnieko medicīnai piešķirto naudu, iecerējis nākamgad samazināt ārstu un medicīnas māsu skaitu slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kā arī speciālistu skaitu traumpunktos, lai arī pacientu skaits tur nesarūk, atsaucoties uz NVD vēstuli Latvijas Slimnīcu biedrībai, raksta "Latvijas Avīze".
Ņemot vērā valdības pieņemtos noteikumus, reģionālo slimnīcu uzņemšanas nodaļās visu diennakti ir jābūt pieejamiem septiņiem ārstiem, savukārt lokālajās slimnīcās - ne mazāk par trim ārstiem. Uzņemšanas nodaļās strādā arī medicīnas māsas un māsu palīgi.
NVD ierēdņu aprēķini rāda, ka, piemēram, Ziemeļkurzemes un Jēkabpils reģionālo slimnīcu uzņemšanas nodaļām 2016.gadā plānots piešķirt uz pusi mazāku naudas summu nekā šogad. 2015.gadā Ventspils un Jēkabpils slimnīcas saņēma 744 000 eiro par 31,5 ārstu un medicīnas māsu slodzēm, bet 2016.gadā naudas summu plānots samazināt līdz 356 000 eiro par 15,8 slodzēm.
NVD sūtījums ir satricinājis daudzus mediķus, un, ja to pieņems, tad vairāku slimnīcu uzņemšanas nodaļas vairs nespēšot strādāt diennakts režīmā. Lokālajām un reģionālajām slimnīcām atskaitītā nauda varētu tikt novirzīta Rīgas Austrumu slimnīcas uzņemšanas nodaļai, kur plānots palielināt gan ārstu, gan medicīnas māsu skaitu.
NVD pārstāvji apgalvojuši, ka dienests regulāri pārskata finansējuma izmantošanu un pārdala to, ņemot vērā noslodzi.
LETA
