Kuldīgas slimnīcas vadītājs: Ambulatoro pakalpojumu finansējuma aprēķināšanas formula ir nepareiza
Valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu finansējums slimnīcām šogad aprēķināts, ņemot vērā slimnīcas izpildītās kvotas pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, nevis visa gada griezumā. Šāda formula jau pašos pamatos ir nepareiza, un, ja to pielietos arī turpmāk, var prognozēt, ka finansējums ik gadu samazināsies par 10%, līdz beigās izsīks pavisam, aģentūrai LETA norādīja SIA "Kuldīgas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis.
Analizējot tikai pirmajos deviņos mēnešos izpildītās kvotas, nedrīkst aizmirst, ka šajā periodā ietilpst arī trīs atvaļinājumu mēneši vasarā, kad kvotu izpilde ierasti ir zemāka, norādīja Eglītis, skaidrojot, kāpēc šādu formulu uzskata par aplamu. "Kuldīgas slimnīca kvotu nebija izpildījusi tikai par 0,7%, arī tāpēc, ka decembrī pēkšņi piešķīra papildus naudu, ko vienkārši fiziski vairs nevarēja apgūt. Savukārt valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu finansējuma samazinājums Kuldīgas slimnīcai ir par aptuveni 8%. Tas neiet kopā. Ministrs iepriekš solīja, ka slimnīcām, kas izpildījušas kvotas, finansējums netiks samazināts," norādīja slimnīcas vadītājs.
Kuldīgas slimnīcai ambulatoro pakalpojumu finansējums salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā piešķirto summu šogad samazinājies par 48 500 eiro, bet, ņemot vērā pērn papildus piešķirto naudu, kopējais samazinājums ir par 66 350 eiro jeb par aptuveni 8%.
"Kuldīgas slimnīcai tas ir būtisks trieciens," atzina Eglītis. "Visvairāk cietīs rehabilitācijas joma. Akūtā rehabiltācija ir ļoti jūtīga nozare - tur ir lielas rindas, lai cilvēki varētu ātrāk atgriezties darbā un novērstu invaliditāti." Rezultātā valsts apmaksātu rehabilitāciju Kuldīgas slimnīcā nevarēs saņemt pāris simti pacientu. Dienas ķirurģiskajām operācijām finansējums šogad Kuldīgas slimnīcai samazināts par 19 000 eiro jeb gandrīz par vienu ceturto daļu, kas praksē nozīmētu 124 neoperētus pacientus. "Kuldīgas slimnīcai tas ir daudz," atzina slimnīcas vadītājs. Finansējums samazināts arī ginekoloģijai, traumatoloģijai u.c. jomām. "Cieš gandrīz visas nozares ar retiem izņēmumiem," atzina Eglītis.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs, iepriekš nebūdams informēts par kopsakarībām saistībā ar slimnīcām šogad paredzēto finansējumu un nesaskatījis iespējas diskusiju rezultātā panākt slimnīcai labvēlīgu rezultātu, ir jau parakstījis līgumu par valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanu. Tikai pēc tam parādījusies informācija, ka Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ir paredzēts finansējuma pieaugums. "Tas atdarīja acis - vieniem tiek atņemts, lai iedotu citiem, kas ir pilnīgā pretrunā ar līdzšinējām reģionālās politikas nostādnēm," atzina Eglītis. Savu viedokli Kuldīgas slimnīcas vadītājs plāno paust kopējā Latvijas slimnīcu biedrības un Nacionālā veselības dienesta tikšanās laikā 31.martā.
Kā ziņots, šī gada līgumi par ambulatoro pakalpojumus sniegšanu reģionālajām slimnīcām ir ievērojami mazāki nekā pērn un slimnīcas pagaidām atsakās tos parakstīt.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, Latvijas reģionu slimnīcas ir saņēmuši šī gada līgumus par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, līgumu apjoms ir ievērojami mazāks, kas nozīmē būtisku apgrūtinājumu reģionu iedzīvotājiem saņemt ambulatoros pakalpojumus, kā arī rindu pagarināšanos, norādīja Kalējs.
Līdz ar to slimnīcu vadītāji pašreiz atturas parakstīt piedāvātos līgumus un vēlas saņemt skaidrojumu par finansējuma samazinājumu gan no Veselības ministrijas, gan NVD.
Biedrības un NVD tikšanās šajā jautājumā plānota 31.martā. Pēc tikšanās rezultātu izvērtēšanas Latvijas slimnīcu vadītāji kopā ar savu reģionu pašvaldībām lems par tālāko rīcību un līguma parakstīšanu, kā arī informēs savu reģionu iedzīvotājus par iespējām šogad saņemt veselības aprūpes pakalpojumus savās reģiona slimnīcās.
LETA
