Kučinskis: Par veselības jomas finansējuma avotiem nevar spriest atrauti no kopējās sistēmas
Par veselības jomas finansējuma avotiem nevar spriest atsevišķi no diskusijas par valsts kopējo nodokļu sistēmu, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjerministrs norādīja, ka būs diskusijas par visiem Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā minētajiem iespējamiem finansēšanas variantiem. Spriešana par to notiks kopā ar sociālajiem partneriem.
Viņš norādīja, ka informatīvajā ziņojumā ir minēti vairāki iespējamie risinājumi, piemēram, līdzekļu iezīmēšana no sociālā nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa. Taču uz iespējamo izmaiņu veikšanu kādā nodoklī nedrīkst skatīties atrauti, bet jāraugās uz to, kāda būs kopējā nodokļu politika, pauda premjerministrs.
Kučinskis apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai tuvākajos gados būtiski pieaugs finansējums veselības aprūpei. Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmā būs jāveic iekšējās reformas.
Vaicāts, ko nozīmēs valsts kontrolēta veselības obligātā apdrošināta, Kučinskis norādīja, ka tas nozīmē, ka valsts kontrolēs naudas izlietojumu. Valsts caur Nacionālo veselības dienestu slēgs līgumus ar slimnīcām par pakalpojumu sniegšanu. Premjerministrs apstiprinoši atbildēja, ka modelis paredzēs apdrošināt visus Latvijas rezidentus.
Attiecībā uz finansējuma avotu atrašanu veselības aprūpes sistēmai viena līdz pusotra mēneša laikā paredzēts izveidot attiecīgās darba grupas, kuras izmantos gan starptautisko organizāciju, gan vietējos pētījumus, piebilda valdības vadītājs.
Runājot par nodokļu sistēmu, Kučinskis pauda, ka, lai gan, no vienas puses, uzņēmēji norāda uz nepieciešamību samazināt darbaspēka nodokļus, taču, no otras puses, uzņēmēji ir piekrituši, ka iekasējamai nodokļu masai ir jābūt vienai trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik valsts nodokļos iekasē 29% no IKP apjoma, norādīja premjers.
Kā ziņots, valdības koalīcija tomēr vienojās par valsts kontrolētu veselības apdrošināšanas modeli, bet vēl līdz 1.aprīlim paredzēts spriest par konkrētiem papildu finansējuma avotiem, pauda Kučinskis.
Vienošanās nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem. Kučinskis skaidroja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis paredzēs papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā.
Šodien pieņemtais lēmums paredz atbalstīt valsts finansētu veselības apdrošināšanas modeli attiecībā uz pakalpojumu grozu un iedzīvotājiem neuzlikt papildu maksājumu, aģentūrai LETA skaidroja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Koalīcijas partneri šodien vienojās par redakcionālām izmaiņām veselības ministres Andas Čakšas piedāvātajā veselības finansēšanas modelī, bet tajā netikšot veiktas izmaiņas pēc būtības. Īstenojamā modeļa juridisko formulējumu paredzēts precizēt līdz rītdienas valdības sēdei.
Valdībai līdz 1.aprīlim būs jārod nepieciešamais finansējums veselības apdrošināšanas sistēmas modelim, norādīja Kučinskis. Vēl gaidāmas sarunas, kur ņemt nepieciešamos līdzekļus, jo, lai novestu reformu līdz galam, nepieciešamas daudz plašākas diskusijas.
Skaidrojot ieguvumus no šīs sistēmas, premjers norādīja, ka neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nebūs jāuzņemas to cilvēku aprūpe, kas būtu "palikuši pāri" jeb ārpus veselības apdrošināšanas, jo izvēlētais modelis paredz valsts atbildību par visu esošo pakalpojumu grozu. Tāpat kā līdz šim, papildu finansējumam tiks piesaistītas privātās apdrošināšanas kompānijas.
Kučinskis skaidroja, ka vēl notiek darbs pie oficiāla formulējuma par atbalstīto veselības aprūpes modeli. Pašlaik rīkojuma projektā nav paredzēts ierakstīt konkrētas summas, izņemot to, ka veselības budžetam līdz 2023.gadam ir jāatvēl 14% no valsts kopbudžeta.
Kā ziņots, veselības ministre Čakša iepriekš pauda pārliecību, ka valdībā tiks apstiprināts viņas atbalstītais veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas neprasa papildu iemaksas no iedzīvotājiem, bet paredz būtisku finansējuma pieaugumu sistēmai.
LETA
2016.gada 11.oktobrī
