Koalīcijas politiķi pagaidām nesteidz paust atbalstu kādam konkrētam veselības aprūpes finansēšanas modelim
Koalīcijas politiķi pagaidām nesteidz paust atbalstu konkrētam veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantam, norādot, ka vispirms jāsagaida veselības ministres Andas Čakšas piedāvāto variantu prezentācija un tie jāizvērtē.
Veselības aprūpes sistēmas reformu vislabāk būtu veikt, atrodot līdzekļus esošajos nodokļos, aģentūrai LETA sacīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs, deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS). Tāpēc viens no līdzekļu avotiem varētu būt veselības ministres Čakšas jau minētā līdzekļu novirzīšana 1% apmērā no sociālā nodokļa. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka nav izslēgts simboliska apmēra līdzmaksājums obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai. Trupovnieks skaidroja, ka VM kopā ar nevalstiskajiem partneriem vēl būs jāstrādā pie Pasaules Bankas gaidāmā pētījuma rekomendācijām par veselības sistēmas sakārtošanu. Tāpēc politiķis aicināja nesteigties ar jautājumu par līdzekļu avotiem, jo par tiem vēl gaidāma diskusija.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis līdzīgi norādīja, ka politiskais spēks viedokli šajā jautājumā plāno paust pēc tam, kad par kopīgu risinājumu būs vienojies Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un veselības ministre.
"Vienotība" par veselības aprūpes jomas finansēšanas modeli plāno spriest nākamnedēļ, aģentūrai LETA sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Viņa norādīja, ka politiskais spēks sagaida šajā jautājumā tādu piedāvājumu no ministres, kas apmierinātu sabiedrību.
Āboltiņa arī atgādināja, ka iepriekš bija iecere novirzīt obligātajai veselības apdrošināšanai sociālās apdrošināšanas iemaksas, tomēr šāds piedāvājums tika uztverts ar lielu pretestību. Līdz ar to jāsagaida konkrēti iespējamie piedāvājumi plānotajai veselības aprūpes finansēšanas reformai un tie jāizvērtē.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK savu pozīciju paudīs pēc tam, kad Čakša koalīcijas partnerus iepazīstinās ar visiem trīs variantiem, aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Politiskais spēks uzskata, ka problēmas veselības aprūpes sistēmā ir jārisina, un savu viedokli paudīs pēc detalizētas iepazīšanās ar VM piedāvātajiem risinājumiem.
Vaicāts par VM atbalstīto risinājumu par sociālā nodokļa novirzīšanu veselības aprūpei, Bērziņš norādīja, ka jāizvērtē, kādu ietekmi šāds solis ilgtermiņā atstātu uz sociālo budžetu. Savukārt pirms spriešanas par līdzmaksājuma ieviešanu jābūt skaidrībai, kas ietilptu pakalpojumu grozā, ko pacients varēs saņemt pēc maksājuma veikšanas. Pacientiem nevar tikt ieviestas nesamērīgas maksas, uzsvēra politiķis. Līdzekļu apjoms veselības aprūpei tuvojas pirmskrīzes līmenim, tāpēc jāizvērtē, vai finansējums tiek racionāli izmantots, piebilda nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs.
Kā ziņots, VM aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu". Šis veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz esošā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda samaksu un apdrošināšanu, norāda VM.
Savukārt otrais konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā minētais modeļa variants balstās uz obligātās privātās apdrošināšanas iemaksām. Kā šodien žurnālistiem norādīja Čakša, šāds modelis daļai iedzīvotāju radītu finansiāli sarežģītu situāciju, jo prasīt, piemēram, 25 eiro iemaksu mēnesī no medicīnas māsas algas būtu salīdzinoši daudz.
Trešais veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz valsts budžeta finansējumu, kas nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tomēr, kā skaidroja Čakša, pārējais pakalpojumu grozs tiktu nodrošināts, balstoties uz konkrētā cilvēka maksātajiem nodokļiem. Savukārt par atsevišķām sociālajām grupām iemaksas tiktu veiktas no valsts budžeta. Ministres skatījumā šī gan nav eiropeiska pieeja, un viņa uzskata, ka visiem iedzīvotājiem būtu jānodrošina pilns pakalpojumu grozs.
LETA
