Ko ikvienam vērts zināt par astmu
Astma cilvēka organismā var attīstīties pēkšņi: vai nu alerģijas, vai vīrusu infekcijas rezultātā. Šai elpceļu slimībai ir raksturīgs izteikts gaisa trūkums, ko cita starpā var izraisīt dūmi, auksts gaiss vai piepūle.
Arī negaidīts elpas trūkums gultā, īpaši laikā no 4 līdz 6 rītā, var būt pirmā astmas pazīme. Cilvēkiem, kurus regulāri māc sajūta, ka vairs nepietiek gaisa elpošanai, ir jāgriežas pie sava ģimenes ārsta. Vispirms allaž būtu jāveic plaušu funkcijas pārbaude, jo ar šī testa palīdzību var izslēgt citus varbūtējos apgrūtinātas elpošanas iemeslus.
Pastāvot aizdomām par astmu, ģimenes ārsts pacientu parasti nosūtīs pie plaušu speciālista jeb pulmonologa. Tas savukārt, veicot tā saukto provokācijas testu, varēs slimību nemaldīgi diagnosticēt.
Mūsdienās izplatītākā astmas terapija ir kortizona preparātu inhalācija. Jāņem vērā, ka kortizola aerosoli jālieto ilgstoši – arī ja apmēram pēc mēneša jau iestājas vērā ņemama uzlabošanās. Cīņai ar gaisa trūkumu pie akūtām astmas lēkmēm ir pieejami arī īpaši ātras iedarbības aerosoli.
