KNAB Belēvičam piemēro 170 eiro sodu par dēla apstiprināšanu Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 170 eiro naudas sodu veselības ministram un Saeimas deputātam Guntim Belēvičam (ZZS) saistībā ar to, ka savulaik Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē viņš apstiprināja savu dēlu.
Saeima 5.novembrī atbalstīja Belēviča izdošanu administratīvai sodīšanai par diviem pārkāpumiem pēc KNAB lūguma. Šie pārkāpumi saistīti ar savulaik ierosināto disciplinārlietu pret nu jau bijušo Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču un to, ka Belēvičs savulaik Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē apstiprināja savu dēlu.
Pēc Saeimas lēmuma KNAB abās lietās pieņēma lēmumu par sodu, taču, ņemot vērā, ka sodi nav stājušies spēkā, KNAB tos nav tiesīgs atklāt. Belēvičs KNAB lēmumu var pārsūdzēt biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam. Ja Streļčenoka lēmums būs negatīvs, Belēvičs var vērsties tiesā.
Ministra biroja vadītāja Inga Štāle aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka KNAB piemērojis 210 eiro naudas sodu Belēvičam saistībā ar savulaik ierosināto disciplinārlietu pret Adoviču.
Savukārt nesen birojs viņam piemērojis 170 eiro naudas sodu saistībā dēla apstiprināšanu Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē, aģentūrai LETA apliecināja Belēviča padomniece komunikācijas jautājumos Iveta Ciganova.
Ciganova apliecināja, ka par abām lietām ir iesniegtas sūdzības.
Jau ziņots, ka KNAB veica pārbaudi saistībā ar Belēviča rīcību, šogad 6.maijā izdodot rīkojumu, kas paredzēja apstiprināt Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvu. Toreiz par padomes locekli tika apstiprināts Belēviča dēls Artūrs Belēvičs. Savukārt 9.jūnijā Belēvičs izdeva rīkojumu, kas paredzēja apstiprināt jaunu Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvu, no padomes izslēdzot savu dēlu.
KNAB uzskata, ka Belēvičs, izdodot abus rīkojumus, veica darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt viņa dēla personiskās vai mantiskās intereses, līdz ar to nonāca interešu konflikta situācijā un pārkāpa likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto aizliegumu. Par minēto faktu Belēvičam 24.septembrī noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, un septembra beigās Saeimai nosūtīts lūgums izdot Belēviču administratīvajai sodīšanai.
Tāpat KNAB vēlējās administratīvi sodīt Belēviču saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, viņam lemjot par disciplinārlietu pret ZVA nu jau bijušo direktori Adoviču.
KNAB iepriekš skaidroja - uzņēmuma "Saules aptieka" valdes locekļi ir Belēviča radinieki, arī SIA "Baltacon" 50% kapitāla daļu piederēja Belēviča dēlam, kurš arī ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu šajā kapitālsabiedrībā.
Belēvičs kā veselības ministrs bija izdevis rīkojumu par dienesta pārbaudes veikšanu saistībā ar ZVA darbību informācijas izsniegšanā komersantiem. Pārbaudes sākšanai par pamatu bija "Saules aptiekas" un "Baltacon" iesniegums par ZVA rīcību, kurā norādīts, ka ZVA ir izpaudusi komersantu sniegtās ziņas par konkrētu medikamentu realizācijas apjomu, savukārt minētajām komercsabiedrībām par prasīto informāciju pieprasījusi samaksu atbilstoši ZVA pakalpojumu cenrādim.
Komercsabiedrības savā iesniegumā lūgušas ierosināt disciplinārlietu pret vairākām ZVA amatpersonām par komercnoslēpuma izpaušanu.
Belēvičs, pamatojoties uz dienesta pārbaudes rezultātiem, arī pieņēma lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret Adoviču, "tādējādi veicot ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības interešu konflikta situācijā", norāda KNAB.
Tikmēr oktobra sākumā Saeima pēc Valsts ieņēmumu dienesta lūguma nolēma piekrist Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības par miljona eiro aizdevuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.
Pašlaik KNAB veic vēl vienu pārbaudi - šoreiz par iespējamiem Belēviča pārkāpumiem, neievērojot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, kas nosaka, ka ministri nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem publisko iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus. Vairāk gan KNAB pašlaik šīs pārbaudes apstākļus nekomentē.
LETA
