Keris: Situācija veselības nozarē nākamgad neuzlabosies, gluži pretēji pasliktināsies
Ir indikācijas, kas liecina, ka veselības nozarē situācija nākamgad neuzlabosies, bet gan vēl vairāk pasliktināsies, tāpēc tiekot domāts par streika veidiem, lai pievērstu uzmanību veselības nozares problēmām, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
"Aina ir tāda, ka mediķiem nākamgad jārēķinās, ka viņu darbasamaksa būs vēl nekonkurētspējīgāka, bet pacientiem ar garajām rindām," sacīja Keris.
Lai gan pēc veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) sacītā nozarei papildu piešķirti 30 miljoni eiro, Keris uzskata, ka šāds papildinājums ir nepietiekams, jo tas neatrisinās jau ilgus gadus sasāpējušās veselības problēmas. "Jaunais ministrs ir kompetents un enerģisks, viņš saskata galvenos cēloņus problēmām, lai gan finansējumu to atrisināšanai viņam nav izdevies piesaistīt," uzskata Keris.
Keris nevēlējās izteikt prognozes par to, kādu lēmumu šodien pieņems LVSADA, tomēr piebilda, ka šodien tikšot mēģināts izdomāt kaut ko tādu, lai uzrunātu sabiedrību, jo pēc viņa domām ir jāizmanto brīdis kad Latvija ir ES Prezidējošā valsts.
"Saprotiet streiks nozīmē to, ka nozares profesionāļi ir sasnieguši galējo robežu un ticiet tāda ir pašreizējā situācija," sacīja Keris.
Jau ziņots, ka šodien uz padomes sēdi sanāks LVSADA, lai lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar veselības aprūpes valsts finansējums nākamajam gadam, kurš ir mazākais kopš 2001.gada, aģentūru LETA informēja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore Inga Rudzīte.
Uz sēdi uzaicināts arī veselības ministrs Guntis Belēvičs.
LVSADA pauž sašutumu par to, ka veselības aprūpes valsts finansējums attiecībā pret IKP nākamajā gadā būs mazākais kopš 2001.gada.
Kā skaidroja Rudzīte, atbilstoši Eiropas Komisijas lietotajai metodikai, valsts investīcijas nozarē tiek mērītas procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas atspoguļo piešķirto līdzekļu pirktspēju konkrētajā tautsaimniecībā.
Budžeta projekts paredz, ka veselības aprūpes finansējums nākamgad kopā ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem būs tikai 3,05 % no IKP, bet 2001.gadā tas bija 3,0 % no IKP. "Tā rīkojoties, valdība nav ņēmusi vērā Veselības ministrijas pieprasījumu par papildu 109 miljoniem eiro, kas 6.novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sadarbības gaitā tika saskaņots ar sociālajiem partneriem," uzsvēra Rudzīte.
Līdz ar to veselības nozares finansējums Latvijā nākamajā gadā būs mazāks nekā šogad - 3,1% no IKP - un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs, kur tas ir 5,2% no IKP, bet ES kopumā vidējais finansējums veselības aprūpei no IKP ir 7,3%.
"Sekas nav grūti iedomāties. Jau šogad valdība nevar budžetā atrast līdzekļus slimu bērnu ārstēšanai, bet nākamgad plāno vēl trūcīgāku veselības aprūpes finansējumu," pārliecināta ir Rudzīte.
Jau šogad mediķu algas nav konkurētspējīgas, bet nākamgad Veselības ministrija plāno sertificētu medicīnas māsu, vecmāšu un ārsta palīgu algas pielīdzināt māsu palīgu algām - starpība būs vien 14 eiro uz papīra, norāda arodbiedrības pārstāve.
Īpašu uzmanību ir pelnījis Ministru prezidentes skaidrojums par to, ka attiecībā pret IKP veselības nozarei plānotais budžets būs mazāks tāpēc, ka pieaug IKP. No tā izriet, ka līdz ar valsts attīstību šī valdība plāno nevis palielināt, bet samazināt pacientu izredzes uz kvalitatīvu veselības aprūpi, uzsvēra Rudzīte.
Rīga, 16.dec., LETA.
