Kavējoties novērst bērnam nelabvēlīgus apstākļus, bāriņtiesa lems par aizgādības tiesību pārtraukšanu
Ja vecāki bāriņtiesas noteiktajā termiņā kavēsies novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, tiks lemts par aizgādības tiesību pārtraukšanu un bērna šķiršanu no ģimenes, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā atbalstītie grozījumi Bāriņtiesu likumā.
Atsevišķi priekšlikumi vērsti uz to, lai pēc iespējas nodrošinātu bērna tiesības uzaugt ģimenē, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, bāriņtiesai būs jāveic riska novērtēšana, jāinformē par sekām un jāuzdod vecākam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāks noteiktajā termiņā kavējas tos novērst, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes, paredz piedāvātā Bāriņtiesu likuma redakcija.
Pirms pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, bāriņtiesai būs primāri jāvērtē iespēja novērst dzīvības un veselības apdraudējumu, bērnam paliekot ģimenē. Par šķiršanu no ģimenes varēs lemt tikai tad, ja apdraudējumu nevarēs novērst ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai nododot bērnu īslaicīgā aprūpē citai personai. Likumu plānots papildināt arī ar pantu, kas detalizēti nosaka, kā izpildāms lēmums, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes.
Lai izmaiņas Bāriņtiesu likumā saskaņotu ar komisijā galīgajam lasījumam atbalstītajiem grozījumiem Civillikumā, komisijā atbalstīts priekšlikums, kas paredz tiesības bāriņtiesai vērtēt, vai vecāks, nepildot tiesas nolēmumu par noteiktajām saskarsmes vai aizgādības tiesībām, ļaunprātīgi liedz otram vecākam tikties ar bērnu.
Ar grozījumiem paredzēts arī izvirzīt augstākas prasības bāriņtiesu amatpersonām un veikt vēl citas izmaiņas bāriņtiesu darba pilnveidošanai. Personām, kuras pretendē uz amatu bāriņtiesā, turpmāk būs jābūt vismaz 30 gadus vecām un jāatbilst augstākām izglītības, pieredzes un valsts valodas zināšanu prasībām.
Komisijā atbalstītās izmaiņas paredz palielināt minimālo vecumu bāriņtiesas amatpersonām - par bāriņtiesas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un bāriņtiesas locekli varēs ievēlēt personu, kura sasniegusi 30 gadu vecumu līdzšinējo 25 gadu vietā.
Paaugstinātas arī izglītības un darba pieredzes prasības - bāriņtiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam būs nepieciešams vismaz akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds un atbilstoša profesionālā kvalifikācija vai arī cita Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7.līmenim atbilstoša kvalifikācija pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, kā arī ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs attiecīgajā jomā.
Savukārt bāriņtiesas loceklim būs nepieciešams vismaz akadēmiskais vai profesionālais bakalaura grāds un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze. Visiem bāriņtiesas darbiniekiem būs jāprot valsts valoda augstākajā līmenī un jābūt nevainojamai reputācijai. Plānots, ka jaunās kvalifikācijas prasības stāsies spēkā 2021.gadā.
Saskaņā ar piedāvāto jauno regulējumu pirmo reizi ievēlētām bāriņtiesas amatpersonām attiecīga mācību programma būs jāapgūst sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas. Patlaban tam atvēlēts viens gads.
Vairāki atbildīgajā komisijā atbalstītie priekšlikumi vērsti uz bāriņtiesu darbības atklātību un caurspīdīgumu. Likumprojekts noteic, ka bāriņtiesu sēdes jāfiksē protokolā un sēdēs ir tiesības izmantot skaņu ierakstu. Tāpat paredzēts, ka bāriņtiesas darbības pārskats būs publiski pieejams un tas būs jāpublicē attiecīgās pašvaldības mājaslapā.
Bāriņtiesai likumā paredzētas tiesības fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos.
Likumā paredzēts noteikt, ka bāriņtiesas amatpersonas, pildot savus pienākumus, ievēro bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas. Savukārt pašvaldībām no 2016.gada 1.aprīļa būs jānodrošina mērķtiecīgi organizēts konsultatīvs, izglītojošs un psiholoģisks atbalsts bāriņtiesu darbiniekiem. Tas nepieciešams, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti.
Par izmaiņām Bāriņtiesu likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai un komisija lūgs likumprojektu izskatīt Saeimas 22.oktobra sēdē, informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).
