Jurševics: Riņķa dancis ap veselības aprūpes finansējumu
Raksta autors: Egils Einārs Jurševics, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Neesmu kaismīgs veselības ministra atbalstītājs, un līdz šim biežāk sanācis iestāties pret esošā ministra jaunradi farmācijas nozarē, tomēr šoreiz iztikšu bez ministram veltītas kritikas.
Valdības koalīcijas biedru, gan arī paša partijas un ZZS biedru atbalstu veselības ministram var redzēt tikai vārdos - enerģisks, "to, kurš dara, to arī sit" u.tml., taču kolektīvais koalīcijas lēmums par papildu (?) līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei tā arī izpaliek. Acu aizmālēšanai piešķirtie 4 milj. HIV/C hepatītam tāds nieks vien ir uz kopējā deficīta fona. Saprotams, ka ar 2,9% no IKP neko dižu veselībā uzlabot nevar un ka ar tādu finansējumu paliks tikai vēl smagāk. Valsts vadība veselību kā prioritāti min jau ilgāku laika periodu, bet vienmēr uzrodas svarīgākas lietas, kam prioritāte ir pulka augstāka.
Tad nu veselības ministrs lokās, kā māk (nav domāts tikai esošais veselības ministrs) - slēdz slimnīcas, samazina finansējumu zāļu kompensācijai (pirmskrīzes situācija vēl joprojām nav atjaunota), apgriež finansējumus noteiktiem pakalpojumiem - ievieš kvotas, kā tas ir pašreiz, vai veic citus finanšu plūsmas ierobežojošus pasākumus. Tā teikt, nebūs kvotas, griezīs kaut ko citu. Nav jau citu variantu. Par visu ir jāmaksā!
Kolēģi no partijas un koalīcijas ministram saka: "Jā, tev ar to finansējumu ir bēdīgi, bet kopumā jau nauda liela, ka tikai netiek tērēta greizi?" Varbūt var atrast "iekšējās rezerves"? Bet labākais risinājums ir palaist "garajā", kas nozīmē, ka jāveic nozares audits, pētījums vai cita analīze par situāciju veselības aprūpes sistēmā. Obligāti jāpiesaista Valsts kontrole, KNAB. Vēl jāizsludina konkurss, kas veiks auditu. Tad pats process, rezultātu analīze un visbeidzot secinājums - izrādās, ka ir iespējams darīt kaut ko citādi! Jautājums - cik reāla ir iespēja, ka pēc audita, pētījuma vai kādu citu darbību pabeigšanas tiek secināts, ka viss ir kārtībā? Tad jau būtu veltīgi strādāts! Tātad jānāk obligātam slēdzienam un atziņai, ka viss nav kārtībā, ka vairāk vai mazāk ir slikti vai pat ļoti slikti. Zemtekstā jāsaprot, ka jau esošais mazais finansējums tiek tērēts ne ļoti pareizi, un papildfinansējums (jautājums - kāpēc to sauc par papildfinansējumu, ja bāzei reāli budžetā vajadzētu būt ap 4,5-5% no IKP?) nepienākas. Rezultātā secinājums - jā, naudas ir par maz, bet nepieciešamas reformas veselības nozarē, lai efektīvāk izmantotu jau esošos līdzekļus un kaut kad, iespējams, piešķirtos "papildu"! Un tad veselības ministram jādomā, kādas vēl reformas (lasīt - samazināšanas, nogriešanas utt.) jārealizē. Piemēram, jāievieš noteiktas jaunas kvotas, kā tas notiek tagad. Sākas protesti no aizskartām pusēm. Un dancis sākas no gala.
Vai kāds, kurš saka, ka mums veselības nozarē viss ir ačgārni organizēts un ir jāreformē, var nosaukt valsti ar valsts finansējumu veselībai zem 3% no IKP, kurā viss ir labākajā kārtībā?! Kur pie šāda finansējuma visi ir apmierināti, mirstība un saslimstība ir zema, nav rindu, nav kvotu, nav nesamērīgi augstu (attiecībā pret atalgojumu un pensiju līmeni valstī) līdzmaksājumu par zālēm un veselības aprūpes pakalpojumiem. Uz ielām arī neviens nemirst. Kur ir tāda brīnumvalsts?
Akūtās problēmas varētu apdzēst ar finansējumu veselībai 4% no IKP, un normāla situācija būtu pie 4,5- 5%. Lai šādu finansējumu sasniegtu no apdrošināšanas, par ko arvien vairāk tiek runāts kā glābēju, uzliekot trūkstošo daļu uz visu strādājošo pleciem, katram strādājošajam gadā būtu jāsamaksā ap 600 eiro jeb 50 eiro mēnesī (lai sasniegtu ekvivalentu finansējumu veselībai kā tad, ja valsts finansējums veselības aprūpei būtu 5% no IKP - 1,306 miljr. eiro). Turklāt apdrošināšana nebūs panaceja visām lietām. Pašreizējais šķietamais atbalsts no koalīcijas puses apdrošināšanas idejai ir tāpēc, ka, iespējams, tiek cerēts, ka, uzliekot lielāko veselības finansējuma trūkstošo daļu uz strādājošo pleciem, netiks aiztikts valsts budžets vai tiks iedota kāda "piešprice" no budžeta (kādi 50-70milj. eiro), piemēram, par pensionāriem un citām sociālām grupām, kas pašas nevar veikt apdrošināšanas iemaksas. Pašreiz kā iespējamais apdrošināšanas iemaksu apmērs ir dzirdēts skaitlis 2,7%. Tas varētu nozīmēt, ka katram strādājošajam būs jārēķinās ar apdrošināšanas iemaksu vidēji vismaz 250 eiro gadā. Tas, protams, radīs cilvēkiem iztikas problēmas citās jomās.
Ko darīt? Pilnīgi skaidrs ir tas, ka bāzes finansējums veselības aprūpei ir jāpalielina būtiski un nekavējoties! Kavēšanās radīs pamatotu neapmierinātību sabiedrībā, kavēs slimību ārstēšanas procesu, izraisīs neatliekamās palīdzības izdevumu pieaugumu un sabojās vai izdzēsīs cilvēku dzīves. Kur rast naudu? Tāpēc ir Saeima un valdība, lai par to domātu! Vēlams ātri.
