Jelgavas reģionālā slimnīca cenšas izdzīvot, bet līdzekļu attīstībai neesot
Jelgavas slimnīca, līdzīgi citām, pārsniedz tai piešķirto kvotu, un faktiskais finansējums ir nepietiekams, taču slimnīca spējot izdzīvot bez parādiem, vienlaikus neparedzot līdzekļus attīstībai.
SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes locekļa pienākumu izpildītāja Solveiga Ābola aģentūrai LETA pastāstīja, ka slimnīcai saskaņā ar valdības piešķirto kvotu kopumā par visu gadu jāuzņem 7096 pacienti, bet jau līdz augusta beigām uzņemti 9124 pacienti.
"Valsts nolēmusi, ka tik daudz cilvēku nevar būt slimi, bet viņi ir," pauda Ābola.
SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes locekļa vietniece ekonomikas jautājumos Natālija Reinholde prognozē, ka kopējais skaits 2011.gadā varētu būt aptuveni 13 680 pacienti.
Viņa informēja, ka SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" piešķirtā gada kvota bijusi 2 228 222 lati, bet faktiski līdz 31.jūlijam slimnīcai izveidojusies pārstrāde 247 606 latu apmērā, un slimnīca iztērējusi jau 2 475 828 latus.
Savukārt ambulatorajam darbam atvēlētā gada kvota bijusi 283 615 lati, jau līdz 31.jūlijam radusies 25 193 latu pārstrāde. Vislielākā pārstrāde konstatēta diagnostiskajos izmeklējumos. Visos gadījumos pārstrādes summas turpinās augt līdz gada beigām.
"Patlaban valsts ir parādā slimnīcai, un tas ietekmē slimnīcas attīstību, taču jāpiebilst, ka šī situācija nekādā gadījumā neapdraud slimnīcas pastāvēšanu. Tā var turpināt strādāt un nodrošināt savu saimniecisko darbību," skaidroja Reinholde.
Ābola skaidroja, ka par spīti finansiālajām grūtībām slimnīcai izdodas saimniekot racionāli, un tai arī neesot parādu. Tāpat slimnīcā nav paredzēts ierobežot kādas pacientu grupas uzņemšanu vai nodaļu darbu.
"Mēs neesam tādā situācija, lai nespētu sniegt neatliekamo palīdzību. Manuprāt, situācija visām slimnīcām ir līdzīga, taču katrs citādi izvērtē līdzekļu pieejamību," pauda Jelgavas slimnīcas vadītāja.
Viņa skaidroja, ka slimnīca jau kādu laiku var rēķināties ar izdzīvošanu, bet par attīstību neesot iespējams domāt.
"Nevēlos sūdzēties, pieņemot, ka eksistē veselais saprāts. Taču veselības aprūpes sistēmas organizatoriem ir ļoti jādomā, kā risināt situāciju, jo vienlaikus ir jāatzīst, ka situācija ir ļoti nopietna, un nav nekādu garantiju nākotnei," skaidroja Ābola.
Kopš 2009.gada 1.septembra, kad saskaņā ar Veselības ministrijas plānoto reorganizāciju SIA "Bauskas slimnīca" saņem finansējumu tikai kā aprūpes iestāde, nevis daudzprofilu stacionārs, liela daļa Bauskas un apkārtējo novadu pacientu, kam nepieciešama ārstēšana daudzprofilu diennakts stacionārā, tiek vesti uz Jelgavas slimnīcu.
Jelgava, 8.sept., LETA.
Informācija ZL datubāzē
