Šodien spēkā stājas Eiropas Savienības (ES) regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un šodienas uzturvērtības marķējumā obligāti jānorāda enerģētiskā vērtība un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzums, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Regula 2011.gada decembrī ieviesta, lai uzlabotu patērētāju iespējas iegūt labāk salasāmu informāciju par uzturā lietoto pārtiku. Regulas ieviešanai bija paredzēts trīs gadu pārejas periods, kas beidzas šodien, atgādina ZM.

Izmaiņas pārtikas produktu marķējumā attiecas uz visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kas sniedz informāciju patērētājiem. Sākot ar šodienu, obligāti jāizmanto marķējums vai iepakojums, kas atbilst jaunās regulas prasībām.

Regulā ir noteikts, ka atļauts iztirgot tikai tos pārtikas krājumus, kuri laisti tirgū vai marķēti pirms šodienas un kuru marķējumā norādītā informācija neatbilst regulas prasībām. Tas attiecas tikai uz pārtikas produktu krājumiem, bet neattiecas uz pārtikas produktu etiķešu un iepakojumu krājumiem.

ZM vērš arī uzmanību, ka no 2016.gada 13.decembra uzturvērtības marķējums būs obligāts, bet, ja pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums uzturvērtības marķējumu vēlas sniegt brīvprātīgi, tad no šodienas uzturvērtības marķējumā obligāti jānorāda šāda informācija: enerģētiskā vērtība un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzums.

Tāpat kā patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos, arī regulā noteikts, ka patērētājus nedrīkst maldināt par produkta raksturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi un ražošanas un izgatavošanas veidu, atzīmē ZM.

Savukārt biedrības "Gluten-Free Experts" vadītāja Irina Rubinčika norāda, ka regula paredz, ka pārtikas ražotājiem marķējumā obligāti jānorāda arī 14 alergēni.

Uz iepakojuma obligāti jānorāda labība, kas satur lipekli, t.i., kviešus, rudzus, miežus, auzas, speltas kviešus un citu kviešu veidus. Jāatzīmē vēžveidīgie un to produkti, olas, zivis, zemesrieksti, sojas pupas, piens, rieksti, selerijas, sinepes, sezama sēklas un to produkti. Tāpat jānorāda sēra dioksīds un sulfīti, ja to koncentrācija pārsniedz 10 miligramus kilogramā vai 10 miligramus litrā kopējā sēra dioksīdā. Marķējumā obligāti jābūt atzīmētai arī lupīnai, gliemjiem un to produktiem, norāda biedrības pārstāve.

Kā skaidro biedrība, šos produktus ir svarīgi atzīmēt, jo Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri cieš no pārtikas alerģijām - līdz 20% no visiem zīdaiņiem attīsta kādu pārtikas alerģiju agrīnos dzīves gados. Pēc "Gluten - Free Experts" aprēķiniem, Latvijā ir līdz 5000 celiakijas slimnieku.

"Ja ar riekstu vai olu alerģiju vēl var tikt galā, lasot produkta sastāvdaļas, tad glutēns ir slēptais ienaidnieks - glutēnu izmanto, piemēram, dažādu e-vielu ražošanā, un tad katram pacientam ir jāsaprot pārtikas tehnoloģijas, lai atšķirtu, ko viņš drīkst un ko nedrīkst ēst. Regula uzdod ražotājam skaidri norādīt marķējumā: "glutēnu saturoša e-viela Nr.XX," skaidro biedrības pārstāvji.

Daudzās pasaules valstīs tiek ražoti pārtikas produkti, kuri ir brīvi no glutēna - "gluten-free". Ik gadu šī niša kļūst plašāka. Arī Latvijā sāk parādīties saldumi ar uzrakstu "Nesatur glutēnu". Taču tikai daži no ražotājiem spēj šo faktu pierādīt, piebilst biedrība.

Rīga, 13.dec., LETA.