Jaunie ārsti iestājas par veselības aprūpes reformu
Vakar 17. jūnijā notika Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) organizēta diskusija par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Diskusijas laikā tika apspriestas gan rezidentu problēmas un nākotnes izredzes, sākot patstāvīgi praktizēt, gan veselības aprūpes sistēma un tās reformas.
LJĀA valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa diskusijā teica: "Pašreiz trūkst stratēģiska plāna jauno ārstu izglītības finansēšanai un organizēšanai, joprojām nav zināms, cik rezidentūras vietas šogad valsts varēs finansēt. Ir jābūt skaidri definētām prioritārām specialitātēm un rezidentūras norises modeļiem, ņemot vērā jaunos apstākļus. Nav pieļaujama situācija, ka medicīnas augstskolu absolventiem un jaunajiem speciālistiem būtu atkal jāmeklē darbs citās nozarēs, jo veselības aprūpē trūkst tieši jauno cilvēkresursu. Būtiski ir nepasliktināt esošo situāciju!
Rezidentūras kvalitāte ir būtisks faktors veselīgai konkurencei starp mūsu jaunajiem un pieredzējušiem ārstiem gan Latvijā, gan Eiropā, šī cīņa par darba vietām saasināsies jau tuvākajā laikā, svarīgi lai rezidentūras organizētāji spētu strādāt ar ilgtermiņa vīziju.
Jaunie MK noteikumi Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst 1. vai 2. līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" bija paredzēti tam, lai palielinātu jauno ārstu praktisko lomu ārstniecības procesā, taču pārsvaru ir guvusi pastāvošās sistēmas tendence kavēt jauno ārstu iesaistīšanu šajā procesā un traucēt viņu profesionālajai izaugsmei. Joprojām paredzēta rezidentu darbība ārstniecībā tikai tiešā apmācīttiesīga sertificēta ārsta uzraudzībā, kā arī jaunā ārsta darbības izvērtējumu Veselības ministrija uztic subjektīvam vadošo kolēģu vērtējumam, nevis stingri noteiktiem objektīviem kritērijiem atbilstoši Eiropas standartiem – specialitāšu nolikumos un rezidentūras programmās. Tas liecina par nepieciešamību mainīt vadošo medicīnas profesionāļu attieksmi pret jaunajiem ārstiem."
Teksasas universitātes Dallasas Dienvidrietumu medicīnas centra Endokrinoloģijas nodaļas vadītājs asoc. prof. Uģis Gruntmanis sacīja: "Patiesībā situācija Latvijā šobrīd ir nevis "Nothing special!", bet gan "So special!". Veselības budžets no 144 miljoniem latu 2000. gadā ir pieaudzis līdz 575 miljoniem latu 2008. gadā, taču strukturālas izmaiņas ir minimālas – nav ieviests aprūpes kvalitātes/kvantitātes mērīšanas modelis, nav vienotas e-medicīnas sistēmas, kas sniegtu iespēju redzēt katra cilvēka ārstēšanas vēsturi, nav sistēmas, kas ļautu ārstiem nopelnīt pēc padarītā. Tāpat nav sakārtota rezidentu iesaiste pacientu aprūpē. Tikai 54% rezidentu piedalās klīnisko gadījumu, lekciju sagatavošanā, tikai 57% izglīto pacientu vai tā ģimeni, 41% rezidentu pieejams internets, kur meklēt atbildes uz jautājumiem, 64% pieejamas grāmatas, taču 65% pieejami medikamentu firmu sagatavotie materiāli, 80% no rezidentiem uzskata, ka rezidentūras organizācija ir jāuzlabo.
Ko darīt? Jāļauj jaunajiem ārstiem vairāk piedalīties ārstēšanas procesā, jānodrošina dežūras katru trešo nakti, jo rezidentu apmācībā vislabākais skolotājs ir pacients. Jaunajiem ārstiem un arī pēdējo kursu studentiem ir aktīvi jāiesaistās slimnīcas darbā. Ir jāievieš e-medicīna kā absolūta nepieciešamība un jāpārkārto darba samaksas kārtība – jāmaksā par padarīto darbu un tā kvalitāti, ko novērtē pacienti un rezidenti, jo fiksēta darba samaksa nemotivē."
LJĀA lūdza viedokli no malas Pārmaiņu un zināšanu vadības konsultantam Atim Zakatistovam kā veselības aprūpes sistēmas lietotājam. Viņa spriedums bija kategorisks – sistēma nav veidota pacientam! Atis Zakatistovs sacīja: "Nekas šeit nav kārtībā! Nav līdera, nav vīzijas, nav komunikācijas! Un nebūs kārtībā, kamēr nebūs, kāds, kuram pieder process, kāds, kurš saimnieko. Lūdzu, prasiet palīdzību, kādam, kurš spēj šīs pārmaiņas organizēt! Ārsti pārzina zarnas, bet sistēmas pārmaiņas ir kas pavisam cits."
Liepājas reģionālās slimnīcas direktors Juris Bārzdiņš teica: "Jebkuram, kas vada veselības aprūpi ir jāņem vērā visu ieinteresēto pušu intereses: valsts, sabiedrības, pacientu, ārstu, rezidentu un pārējo aprūpes nodrošināšanā iesaistīto intereses . Uzskatu, ka aizvadītajos gados ārstu un tieši ārstu elites intereses ir tās, kas bijušas vadošās. Ārstu lobijs ir ļoti spēcīgs. Jebkurš mēģinājums padarīt sistēmu efektīvāku ir apgrūtināts šī lobija dēļ. Cīņā par adekvātu atalgojumu esam darījuši visu, lai mazinātu konkurenci un veidotu mākslīgu ārstu deficītu, esam izveidojoši pacientam nedraudzīgu veselības aprūpes sistēmu un tagad tas, caur vēlētiem tautas pārstāvjiem, kas drastiski samazina nozares budžetu, mums atspēlējās. Sabiedrība nav mūsu pusē. Aicinu jaunos ārstus iestāties par uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, par efektīvu sistēmu, kuras pamatā ir klienta – pacienta intereses. Aicinu jaunos ārstus atbalstīt efektīvas veselības aprūpes sistēmas izveidi, sistēmas, kuras centrā ir klients un atbalstīt slimnīcu reformu, neskatoties uz to, ka tās rezultātā pieaug konkurence starp pieredzējušiem speciālistiem un jaunajiem ārstiem. Veselības aprūpē, kā jebkurā uzņēmējdarbības nozarē, tieši konkurence ir tas, kas nodrošina kvalitāti un izmaksu efektivitāti."
Veselības ministrijas pārstāvis Juris Bundulis teica: "Ja jauno ārstu nebūs, tā Latvijai būs nopietna problēma. Katrs mēnesis, par kuru tiek atlikta veselības sistēmas reforma, valstij izmaksā 50 000 000 latu. Ja šodien pieņemam lēmumu, tad reformu var pieteikt 1. septembrī. Cīņa par mazajām slimnīcām, ir administrācijas cīņa par izdzīvošanu. Pašreiz rezidentu izglītībai plānotais budžets ir saglabāts 90% apmērā no iepriekšējā apjoma."
LJĀA biedrs Māris Mežeckis diskusijā teica: "Latvijas veselības aprūpi ir analizējuši daudzi ārzemju eksperti. Reformas ir steidzīgi nepieciešamas. Veselības ministrija jau sen ir izstrādājusi Veselības aprūpes struktūrplānu un tagad vēl papildinājusi. Tomēr galvenais, lai būtu politiskā griba to visu realizēt. Tomēr līdzdalīga pie esošās situācijas ir arī visa medicīna sabiedrība – jāpārkāpj personīgajām ambīcijām, lai spētu domāt par to, kas būtu noderīgāks visai veselības aprūpes sistēmai kopumā. Ja nebūs reformas, tad būs slikti tagad un arī nākotnē. Pilnu jaudu reformai!"
LJĀA valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa atzina:
"Ir jāmazina spriedze veselības sistēmā, sniedzot skaidru un precīzu informāciju no Veselības ministrijas puses, ir jāuzlabo komunikācija. Ir jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai var palielināt jauno ārstu iesaisti un mazinātu vecāko kolēģu dominanci ārstniecības procesā. Jaunajiem ārstiem ir jāņem iniciatīva savās rokās, jāierosina korekcijas un jārīkojas."
