"Viena no pasaulē jaunākājām ultrasonogrāfijas metodēm - elastogrāfija, kas kļūst pieejama arī medicīnas iestādēs Latvijā, ir palīgs agrīnākai un precīzākai ļaundabīgo krūts un vairogdziedzera audzēju noteikšanai", norāda AS "Veselības Centru apvienība" radioloģijas dienesta vadītājs Ivo Ivaskis.

Veicot ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējumus krūtīm vai vairogdziedzerim un konstatējot audu izmaiņas – veidojumus vai mezglus, ārsta uzdevums ir pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēt, vai tie ir labdabīgi vai ļaundabīgi. Protams, ultrasonogrāfija neļauj pilnīgi droši atšķirt labdabīgus un ļaundabīgus veidojumus, taču virkne sonogrāfisku pazīmju, piemēram, lielums, forma, kontūras, struktūra, apasiņošana u.c. ļauj ar pietiekamu ticamību vērtēt iespējamo vēža risku, taču nereti šis kritēriju kopums ir nepietiekams, lai izdarītu pamatotus secinājumus, un ir nepieciešama papildus izmeklēšana. Pēdējos gados pasaulē arvien lielāku popularitāti iekaro un klasiskos ultraskaņas izmeklējumus papildina jauna neinvazīva izmeklēšanas metode – elastogrāfija, sniedzot nozīmīgu informāciju par izmeklējamo audu elasticitāti un blīvumu. "Veseli audi ir elastīgi, savukārt vēža gadījumā bojātie audi paliek neelastīgi. Izmantojot šo metodi, var labāk diferencēt ļaundabīgus un labdabīgus veidojumus, līdz ar to potenciāli samazināt nevajadzīgo biopsiju -audu paraugu paņemšanu biežumu", norāda AS "Veselības Centru apvienība" radioloģijas dienesta vadītājs Ivo Ivaskis.

Pēdējo gadu statistika vēsta, ka krūts vēzis sievietēm ir Latvijā visizplatītākais ļaundabīgais audzējs . Tāpēc ir svarīgi veikt krūšu diagnostiku, pielietojot speciālas izmeklēšanas metodes, ar kuru palīdzību ir iespējams konstatēt pat tādus veidojumus, kuru izmērs ir ļoti mazs un kuri nav sataustāmi. Krūšu dziedzeru pamata izmeklējumu metodes ir ultrasonogrāfija un mammogrāfija. Sievietēm līdz 35 - 40 gadu vecumam, kad krūšu dziedzeru struktūra ir blīva, izmeklēšanu parasti uzsāk ar ultrasonogrāfiju, vēlāk, krūtīm kļūstot lipomatozām, ar regresīviem dziedzeriem, informatīvāka būs mamogrāfija. Tomēr, ja ir aizdomas par nopietnu krūts patoloģiju, vislabāko rezultātu sniegs abu metožu kombinācija ar papildus elastogrāfijas pielietošanu. Gadījumos, kad šo metožu kombinācija nedod rezultātu, nepieciešama biopsijas veikšana.

Mezglu veidošanās vairogdziedzerī ir bieža patoloģija. Ultrasonogrāfijas izmeklējumos tos iespējams atklāt gandrīz 50% gadījumu. Bieži mezgli ir nelieli un tos konstatē nejauši, jo nav nekādu simptomu. Izņēmums ir gadījumi, kad mezgli sāk strauji augt vai parādās rīšanas traucējumi, balss izmaiņas, žņaudzoša sajūta kaklā. Ivo Ivaskis uzsver, ka lai gan tikai līdz 4-5% ultrasonogrāfiski atrasto mezglu var būt ļaundabīgi, tomēr Latvijā saslimstībai ar vairogdziedzera vēzi ir tendence pieaugt: 2001. gadā diagnosticēja jaunus 78 gadījumus, bet 2013. gadā – 230, tādēļ pacientiem, kuriem ir aizdomas par vairogdziedzera slimību vai ir bijuši saslimšanas gadījumi ģimenē, noteikti vajadzētu veikt asinsanalīzes un ultrasonogrāfijas izmeklējumus, lai būtu droši par šī svarīgā orgāna veselību.

Ivo Ivaskis uzskata, ka nepārtraukta diagnostikas iespēju uzlabošanās, jaunu diagnostikas metožu pieejamība, kā arī sabiedrības uzmanības pievēršana ar dažādām kampaņām atstāj iespaidu uz valsts kopējo vēža diagnostikas statistiku. "Slimību un profilakses kontroles centra" apkopotie dati liecina, ka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem Latvijā 2014.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, uz 100 000 iedzīvotājiem ir pieaugusi no 532,8 gadījumiem līdz 572,4 gadījumiem, taču ir norāde uz pozitīvu tendenci - pakāpeniski pieaug agrīni atklāto ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits - 2010.gadā ar I stadiju uzskaitē uzņemti 21,6% pacientu, bet 2014.gadā 29,7% pacientu. Tas ir svarīgi, jo agrīni atklāti audzēji, īpaši krūts un vairogdziedzera vēzis, labi padodas ārstēšanai.