Jaunā Invaliditātes likumprojekta akcents vērsts uz invaliditātes profilaksi
Lai mazinātu cilvēkam risku kļūt par invalīdu un sniegtu papildu atbalstu cilvēkiem, kuriem invaliditāte jau noteikta, Labklājības ministrija (LM) kopā ar iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi jauno Invaliditātes likuma projektu.
Tas balstās uz trīs galvenajiem darbības virzieniem – invaliditātes profilaksi, invaliditātes ekspertīzes pilnveidošanu un invaliditātes radīto seku mazināšanu. Tas nozīmē atbalsta pasākumus cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, jaunas invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešanu, kā arī jaunus atbalsta pakalpojumus cilvēkiem, kuriem invaliditāte jau noteikta.
Viena no LM izstrādātā likuma būtiskākajām novitātēm ir preventīvais darbs invaliditātes riska novēršanai. Tas nozīmē prognozējamas invaliditātes noteikšanu un atbilstoši tai – valsts finansētus kompleksus ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas pēc iespējas palīdzētu mazināt cilvēkam risku kļūt par invalīdu.
Tāpat paredzēts pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu. Invaliditāte tiks noteikta pēc starptautiski atzītiem principiem, ņemot vērā cilvēka pašaprūpes, pārvietošanās, apmācības, komunikācijas, orientācijas u.c. spējas. Turklāt noteiktos gadījumos, piemēram, ja cilvēkam ir konkrēti anatomiski defekti, invaliditātes ekspertīze varēs notikt bez cilvēka klātbūtnes, tādējādi padarot to ātrāku un cilvēkiem ērtāku.
Lai novērstu nabadzības un sociālās atstumtības risku cilvēkiem ar invaliditāti, no 2011.gada pirmreizēji tiks noteikta tikai 1. un 2. invaliditātes grupa. Savukārt cilvēkiem ar darbspēju zaudējumu mazāku par 50%, kas šobrīd veido daļu no 3.grupas invalīdiem, būs iespēja saņemt medicīnisko, sociālo un, nepieciešamības gadījumā arī profesionālo rehabilitāciju. Tas motivēs cilvēkus nepaļauties uz invaliditātes un citiem pabalstiem, bet aktīvi iesaistīties darba tirgū un kļūt finansiāli neatkarīgiem. Tiem cilvēkiem, kuriem līdz 2011.gada 1.janvārim būs noteikta 3. invaliditātes grupa, to saglabās.
Likumprojekts arī paredz invaliditātes noteikšanā iesaistīt papildu speciālistus, piemēram, sociālos darbiniekus, psihologus, nodarbinātības speciālistus un citus, kā arī nodrošināt invaliditātes ekspertīzi tuvāk cilvēka dzīvesvietai. Tāpat paredzēts arī izveidot jaunu invaliditātes noteikšanas institūciju – Invaliditātes ekspertīzes pārvaldi, kas aizstās Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.
Sagatavotais likumprojekts paredz arī pakāpenisku jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanu cilvēkiem ar invaliditāti. Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem būs bezmaksas asistenta pakalpojuma ieviešana no 2009.gada invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tādējādi būtiski tiks atvieglota to invalīdu ikdiena, kuri nedzīvo ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
Sākot ar 2009.gadu paredzēts arī atbalsts tām ģimenēm, kurās bērnam pirmo reizi tiek noteikta invaliditāte. Lai palīdzētu ģimenēm sadzīvot ar jauno situāciju, bērns un viņa vecāki varēs saņemt apmaksātu psihologa un sociālo darbinieku konsultācijas un atbalstu.
Rehabilitācijas procesa efektīvākai nodrošināšanai katram cilvēkam ar invaliditāti būs jāizstrādā individuālais rehabilitācijas plāns. Tajā būs jānosaka atbildīgos par rehabilitācijas īstenošanu, piemērotākos rehabilitācijas pakalpojumus un to īstenošanas kārtību, kā arī paša cilvēka pienākumus rehabilitācijas laikā.
Jauno likumprojektu šodien, 11.decembrī, apstiprināja valdība. Par to vēl būs jālemj Saeimai.
Invaliditātes likumprojektu izstrādāja LM izveidotā darba grupa. Tajā strādāja speciālisti no Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijām, Invalīdu lietu nacionālās padomes, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas speciālisti.