Lai ikvienam pacientam būtu pastāvīga pieeja saviem medicīnas datiem, Latvijā izveidota pirmā privātā veselības datu banka internetā "Med Record Bank". Par tās pirmo klientu kļuva un Balto karti jeb neatliekamās palīdzības karti saņēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics.

"Med Record Bank" idejas autors Latvijā ir SIA  "Future Medicine Group" valdes loceklis ārsts Aigars Rezevskis, kurš aptuveni 15 gadus dzīvojis un strādājis Amerikas Savienotajās valstīs. Dzīvojot ASV, Rezevskis bija nonācis situācijā, kad viņam bija nepieciešami dati par viņa veselību, veiktajām vakcinācijām un citām manipulācijām. Viņš mēģinājis šos datus saņemt ar vecāku palīdzību, kā arī no dažādām ārstniecības iestādēm Latvijā, tomēr visu nepieciešamo informāciju neizdevās saņemt. Līdz ar to ārstam nācās veikt no jauna vairākas vakcīnas, kuras, iespējams, nemaz nebija nepieciešamas.

Šai situācijā Rezevskis sāka interesēties par iespējām medicīnas datus saglabāt. Izrādījās, ka medicīnas datu bankas ASV jau pastāv un tajās pacientiem ir iespēja pašiem par sevi vākt un apkopot informāciju.

Tā no 2004.gada sācies darbs pie medicīnas datu bankas izveides Latvijā.Izveidotā veselības datu banka sniedz cilvēkam iespēju pašam aktīvi iesaistīties un rūpēties par savu veselību, kā arī modernizē un atvieglo ārstēšanās procesu. Veselības datu bankā cilvēks var apkopot, sistematizēt un droši glabāt visus savus veselības datus – saslimšanas, alerģijas, analīzes un izmeklējumus, rentgenus, ultrasonogrāfijas, izrakstus, medikamentus. Sistēma ļauj sekot līdzi veselības stāvoklim un rādītājiem, piemēram, asinsspiedienam, pulsam , temperatūrai. Tā piedāvā iespēju saņemt arī atgādinājumus par vakcinācijām, medikamentu kursu, ārsta apmeklējumiem un citām plānotām darbībām.

Datus ievada gan pats pacients, gan arī ārsts, ja tam piekrīt pacients, jo "Med Record Bank " dati ir stingri konfidenciāli un nevar tikt izmantoti bez personas piekrišanas. To aizsardzībai tiek izmantotas modernākās drošības sistēmas, kādas visā pasaulē izmanto bankas. Veselības dati lietotājam ir pieejami, ienākot www.mrb.lv. Dati pieejami 24 stundas diennaktī latviešu, krievu un angļu valodās, ļaujot tos efektīvi izmantot arī ceļojumu laikā vai ārstējoties ārzemēs.

Praktiski tas nozīmē, ka pacients mājaslapā "www.mrb.lv" varēs izveidot savu kontu ar paroli un ievietot tajā sev pieejamos datus par viņa veselību, visus laboratorisko un citu izmeklējumu rezultātus, kā arī skenēt un pievienot rezultātu un recepšu oriģinālus. Maksa par datubāzes lietošanu būs 2,5 lati mēnesī . Tai pat laikā būs atlaides čilvēkiem ar invaliditāti un citām iedzīvotāju grupām. Turklāt, vecāki savus bērnus līdz 18 gadu vecumam bankā varēs reģistrēt bez maksas. Ja gadījumā pacients no bankas pakalpojumiem vēlēsies atteikties, dati tiks saglabāti divus mēnešus, bet pēc tam izdzēsti.

Rezevskis arī informēja, ka līdzās veselības datu bankas kontam internetā ikviens lietotājs saņems arī Balto karti – neatliekamās palīdzības karti, kas sniedz pieeju cilvēka dzīvības glābšanai svarīgākajiem datiem, lai nepieciešamības gadījumā mediķi varētu sniegt personas veselības stāvoklim atbilstošu palīdzību. "Šī karte būs īpaši noderīga situācijās, kad palīdzība jāsniedz nekavējoties, kad ārstam ir svarīgi zināt pacienta asinsgrupu, alerģijas, medikamentu nepanesību, kādi medikamenti tiek lietoti un citas būtiskas lietas, kas var izrādīties izšķirošas," stāsta Rezevskis, kurš uskata, ka šī karte ikvienam varētu kļūt pat vēl vērtīgāka par banku izsniegtajām kredītkartēm.

Uz kartes būs cilvēka vārds un uzvārds, kā arī citi dati par slimībām, alerģijām, kurus pats pacients vēlēsies uz kartes redzēt. Arī šo karti pacients varēs lietot un izmantot tad, ja tovēlēsies – tās uzrādīšana nebūs obligāta.

Tai pat laikā, ja cilvēks neatliekamās palīdzības sniegšanas laikā ir bezsamaņā vai arī nespēj sniegt mediķim nepieciešamo informāciju, tad mediķi būs iesīgi izmantot to informāciju, kas būs norādīta uz kartes, lai sniegtu adekvātu palīdzību. Uz kartes būs arī tās numurs un parole, lai nepieciešamības gadījumā ar pacienta atļauju mediķis varētu piekļūt datiem par par pacientu. Šai gadījumā ārstam nebūs pieeja visai informācijai, bet vienīgi tai, kura varētu būt noderīga neatliekamās palīdzības sniegšanas procesā.

Šics uzskata, ka jaunizveidotā sistēma būs lielisks ieguvums ne tikai pacientam, kurš būs zinošāks par savu veselības stāvokli, bet arī mediķim, kurš spēs atbilstoši pacientu sagatavot manipulācijām, nekaitējot viņa veselībai un ievērojot viņam reiz veiktās manipulācijas, to sekas.

Rezevskis tāpat cer, ka ar laiku šo pakalpojumu savā pakapojumu paketē varētu iekļaut apdrošināšanas uzņēmumi, kuri darbojas veselības apdrošināšanas jomā.

Ilze Mežniece