Izskata informatīvo ziņojumu par veselības sistēmas reformu
Šodien, 22.martā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par veselības sistēmas reformu, kas ietver pasākumu kopumu primārās un stacionārās veselības aprūpes attīstībā, kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanā pacientiem, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras pilnveidošanai un ārstniecības personu tālākizglītošanai, kā arī nozares finansējuma efektīvākā izlietojumā.
Lai arī par veselības aprūpes reformu efektivitāti būs iespējams spriest ilgākā laika periodā, atsevišķi rādītāji jau tagad norāda, ka veiktās izmaiņas ambulatoro un stacionāro pakalpojumu struktūrā un jaunu pakalpojumu attīstība ir bijusi lietderīga no izmaksu efektivitātes un pakalpojumu pieejamības viedokļa.
Tā primārajā aprūpē ir pilnveidoti ģimenes ārstu kvalitātes kritēriji un to apmaksa, paredzot ilgāku pieņemšanas laiku lielajās praksēs (ar pacientu skaitu virs 2000). Līdz 9 mēnešiem pagarināts laiks, kurā jaunatvērtām praksēm nepieciešams nodrošināt noteiktu pacientu reģistrāciju. Precizēta kārtība, kas ļauj ne tikai lauku, bet arī pilsētu ģimenes ārstu praksēm piesaistīt otru valsts apmaksātu medicīnas māsu. Tas ļāvis uzlabot pacientu apriti šajās praksēs pat par 30%. Primārās aprūpes pieejamības uzlabošanai šobrīd tiek strādāts, lai nodrošinātu ģimenes ārstu konsultatīvo tālruņa darbību laikā, kad nav pieejams ģimenes ārsts (vakara un nakts stundās, brīvdienās un svētku dienās). Paredzams, ka tas atvieglotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un slimnīcu uzņemšanas nodaļas no ambulatoro konsultāciju sniegšanas vakara stundās un brīvdienās.
Pēdējos divos gados notikusi mērķtiecīga stacionāro pakalpojumu koncentrēšana, vienlaicīgi attīstot ambulatoro pakalpojumu pieejamību. Pagājušajā gadā valsts apmaksāto diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedza 21 slimnīca, pacientu aprūpes pakalpojumus – 6 slimnīcas, bet 12 slimnīcas nodrošināja specializēto palīdzību. Šogad stacionāro pakalpojumu sniedzēju struktūrā izmaiņas netiek plānotas, tomēr prioritāri tiks vērtēts katras iestādes sniedzamo pakalpojumu apjoms un kvalitāte, jo, atbilstoši Latvijas Slimnīcu biedrības veiktajam pētījumam, diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību kvalitatīvi spēj nodrošināt tikai reģionālajās daudzprofilu slimnīcās, kurās ir 4-7 speciālistu diennakts dežūras un adekvāta diagnostika.
Ziņojumā norādīts, ka pateicoties Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem, ir palielinājusies ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, tādējādi pacientiem nodrošinot arī plānveida palīdzības saņemšanu dienas stacionāros.
Paplašināta arī medicīniskā aprūpe mājās, pagarinot palīdzības saņemšanas ilgumu pacientiem ar hroniskām saslimšanām un pārvietošanās traucējumiem. Savukārt, iedzīvotājiem ar ienākumu līmeni līdz 120 latiem mēnesī kompensējamo medikamentu iegādē tiek nodrošināta 100% valsts apmaksa. Vienlaicīgi tiek arī norādīts, ka nepieciešams palielināt valsts finansējumu kompensējamajiem medikamentiem, lai varētu palīdzēt vairāk pacientiem un iekļautu sistēmā jaunas diagnozes un zāles.
2010.gada 1.jūlijā tika pabeigta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide. Pateicoties 10 jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu un 3 jaunu brigāžu izveidošanai 2009.un 2010.gadā, izdevies palielināt izpildīto izsaukumu skaitu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam laika kritērijam lauku teritorijās no 79% uz 81,4% (jāierodas 25 minūšu laikā). Nākamajos 2 gados būtu nepieciešams izveidot 26 jaunas un 7 brigāde jāpārvieto, lai uzlabotu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas savlaicīgumu visā valstī.
Veselības aprūpes izmaksu efektivizēšanai ar 2011.gadu ieviests princips „nauda seko pacientam” laboratorisko izmeklējumu apmaksā. Valsts apmaksātos laboratoriskos pakalpojumus var sniegt ikviena iestāde, kas atbilst obligātajām prasībām un ir līgumattiecībās ar valsti. Plānots, ka tas veicinās racionālāku finansējuma izlietojumu, jo samazināsies no ārstniecības viedokļa nepamatoto nosūtījumu skaits, kā arī palielināsies pakalpojuma pieejamība un konkurence starp pakalpojuma sniedzējiem.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka sekmīgi norit nozares attīstībai piešķirto Eiropas Savienības struktūrfondu apguve, kas tiek novirzīts ārstniecības personāla attīstībai, ģimenes ārstu tīkla attīstībai, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai, slimnīcu pārprofilēšanai par ambulatorajām iestādēm un slimnīcu attīstībai, tādēļ nepastāv risks par pieejamo līdzekļu apguvi plānotajos termiņos un apjomos.
Oskars Šneiders,
VM preses sekretārs
