Iedzīvotājiem valsts apmaksāta neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta!
Iepazīstoties ar masu medijos publicēto Medicīnas iestāžu biedrības
valdes priekšsēdētājas Alīdas Vānes paziņojumu par iedzīvotāju iespējām
ārpus traumpunktu darba laika saņemt neatliekamo palīdzību tikai par
maksu, Veselības norēķinu centrs izteikto apgalvojumu uzskata par
nepatiesu un aicina iedzīvotājus nesatraukties.
Gadījumos, kad iedzīvotājiem nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība (piemēram, ja ir vienkāršs lūzums, locītavu mežģījums, jāsašuj neliela brūce u.c.), palīdzību nodrošinās ģimenes ārsti, ģimenes ārstu palīgi, ārsti speciālisti, ambulatorās ārstniecības iestādes, slimnīcas ambulatorās daļas un slimnīcas uzņemšanas nodaļas. Iepriekšminētās ārstniecības personas un ārstniecības iestādes palīdzību pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, sniegs prioritāti ārpus iestādes noteiktās pakalpojumu saņemšanas gaidīšanas rindas.
Vienlaikus Veselības norēķinu centrs paskaidro, ka ar visām ārstniecības iestādēm, kurās tiek apmaksāti traumpunkta sniegtie pakalpojumi, iedzīvotājiem palīdzību nodrošina ārsti speciālisti (tajā skaitā, ķirurgs) ambulatorā līguma ietvaros. Līdz ar to nav patiess arguments, ka laika posmā no plkst.8.00 līdz plkst. 18.00 neatliekamā medicīniskā palīdzība iedzīvotājiem nebūs pieejama.
Veselības norēķinu centrs arī norāda, ka neizprotami ir dažu pakalpojumu sniedzēju publiski izteiktie viedokļi par nepieciešamību saglabāt traumpunktu darba apjomu 2010.gada līmenī, ja pašu ārstniecības iestāžu sniegtā statistiskā informācija apliecina traumpunktu zemo noslodzi. Šādi publiski izteiktie viedokļi ir sabiedrības maldināšana.
Pēc apkopotās informācijas uz 2010.gada deviņiem mēnešiem traumpunktos vidēji diennaktī ir bijuši 14 apmeklējumi (izņemot traumpunktu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā). Ņemot vērā šādu traumpunktu darba noslodzi, viena traumpunkta apmeklējuma vidējās izmaksas 3 līdz 8 reizes pārsniedz vidējās ambulatorā pakalpojuma izmaksas, kas liecina par pamatotu nepieciešamību pārskatīt traumpunktu darba apjomu un darba laiku, nodrošinot racionālāku finanšu līdzekļu izlietojumu.
Arī analizējot traumpunktos veikto darbu pēc pacientiem sniegtās palīdzības, daļa no sniegtajiem pakalpojumiem atbilst neatliekamām medicīniskām indikācijām, tomēr ir bijuši arī vairāki gadījumi, kad pēc ārstniecības iestādes uzrādītās diagnozes pacientam palīdzību varēja sniegt ģimenes ārsts vai iestādes ambulatorās daļas ārsts speciālists nevis traumpunktā (piemēram, augšējo elpceļu infekcijas gadījumi, gripas un pneimonijas gadījumi, vēdera orgānu saslimšanas gadījumi).
Toms Noviks,
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Vienlaikus Veselības norēķinu centrs paskaidro, ka ar visām ārstniecības iestādēm, kurās tiek apmaksāti traumpunkta sniegtie pakalpojumi, iedzīvotājiem palīdzību nodrošina ārsti speciālisti (tajā skaitā, ķirurgs) ambulatorā līguma ietvaros. Līdz ar to nav patiess arguments, ka laika posmā no plkst.8.00 līdz plkst. 18.00 neatliekamā medicīniskā palīdzība iedzīvotājiem nebūs pieejama.
Veselības norēķinu centrs arī norāda, ka neizprotami ir dažu pakalpojumu sniedzēju publiski izteiktie viedokļi par nepieciešamību saglabāt traumpunktu darba apjomu 2010.gada līmenī, ja pašu ārstniecības iestāžu sniegtā statistiskā informācija apliecina traumpunktu zemo noslodzi. Šādi publiski izteiktie viedokļi ir sabiedrības maldināšana.
Pēc apkopotās informācijas uz 2010.gada deviņiem mēnešiem traumpunktos vidēji diennaktī ir bijuši 14 apmeklējumi (izņemot traumpunktu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā). Ņemot vērā šādu traumpunktu darba noslodzi, viena traumpunkta apmeklējuma vidējās izmaksas 3 līdz 8 reizes pārsniedz vidējās ambulatorā pakalpojuma izmaksas, kas liecina par pamatotu nepieciešamību pārskatīt traumpunktu darba apjomu un darba laiku, nodrošinot racionālāku finanšu līdzekļu izlietojumu.
Arī analizējot traumpunktos veikto darbu pēc pacientiem sniegtās palīdzības, daļa no sniegtajiem pakalpojumiem atbilst neatliekamām medicīniskām indikācijām, tomēr ir bijuši arī vairāki gadījumi, kad pēc ārstniecības iestādes uzrādītās diagnozes pacientam palīdzību varēja sniegt ģimenes ārsts vai iestādes ambulatorās daļas ārsts speciālists nevis traumpunktā (piemēram, augšējo elpceļu infekcijas gadījumi, gripas un pneimonijas gadījumi, vēdera orgānu saslimšanas gadījumi).
Toms Noviks,
Sabiedrisko attiecību vadītājs
