Gripas monitorings Latvijā noslēdzies
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitorings šajā sezonā ir noslēdzies.
Lai novērotu gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību un prognozētu epidēmiskā procesa attīstību, Latvijā ilgus gadus tiek veikts gripas un AAEI monitorings. Monitorings sākas katru gadu oktobra beigās un turpinās līdz nākamā gada maija vidum. Par monitoringa iknedēļas rezultātiem regulāri tiek informētas atbildīgās institūcijas, veselības aprūpes speciālisti, izglītības iestāžu vadītāji un sabiedrības pārstāvji. Kā arī par gripas un AAEI izplatību Latvijā katru nedēļu tiek ziņots Eiropas gripas uzraudzības tīklam.
SPKC veiktā monitoringa mērķis ir noteikt kārtējās gripas epidēmijas sākumu, lai veselības aprūpes un citas institūcijas savlaicīgi uzsāktu pasākumus gripas ietekmes mazināšanai, piemēram, vakcināciju, specifisko un nespecifisko pretgripas preparātu lietošanu, kā arī veiktu izglītošanas, higiēnas un citus pretepidēmijas pasākumus.
Monitoringā šogad bija iekļautas 10 lielākās Latvijas pilsētas. Datus sniedza 67 ģimenes ārsti, 11 stacionārās ārstniecības iestādes, 34 pirmsskolas izglītības iestādes un 45 skolas. Lai monitoringa datus uzskatītu par ticamiem, monitoringā iekļautajām ambulatorajām iestādēm jāaptver ne mazāk par 5% Latvijas iedzīvotāju.
SPKC epidemioloģe Raina Nikiforova: "Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu novērojumiem, šajā sezonā gripas epidēmija pēc intensitātes vērtējama kā vidēja. Gripas epidēmiskā izplatība sākās aptuveni divas nedēļas agrāk nekā parasti un maksimālā intensitāte bija sasniegta janvāra beigās (5.nedēļa). Kā ierasts ar gripu un citām elpceļu infekcijām vairāk slimoja mazi bērni un pusaudži, taču smagāki gadījumi ar komplikācijām (visbiežāk vīrusu izraisītā pneimonija) tika novēroti pieaugušajiem un īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem. Sezonas laikā cirkulēja vismaz četri dažādi gripas vīrusi. Kopš epidēmijas sākuma - 3. nedēļas, līdz pat 12. nedēļai, dominēja A tipa gripas vīrusi, kurus uz epidēmijas beigām nomainīja B tipa gripas vīrusi. B gripas vīrusu cirkulācija turpinās arī maija mēnesī. Pēc Eiropas gripas uzraudzības tīkla datiem vismaz puse, no cirkulējošiem šajā sezonā A tipa gripas vīrusiem, bija atšķirīgi no vakcīnas sastāvā iekļautajiem A gripas vīrusu komponentiem, līdz ar to sezonālās vakcīnas efektivitāte ziemeļu puslodē šajā sezonā bija vājāka. Tika novērota augstāka mirstība 65 gadus un vecāku cilvēku vidū gripas epidēmijas laikā arī tajās valstīs, kur vakcinācijas līmenis šajā vecuma grupā parasti ir augsts".
Kopumā šajā sezonā no gripas miruši 25 cilvēki. Mirušie pacienti, galvenokārt vecumā virs 60 gadiem, slimojuši ar hroniskām saslimšanām. Tāpat jāatzīmē, ka neviens no mirušajiem pacientiem nebija vakcinējies pret gripu. Šajā gripas sezonā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, imunizācijas līmenis pret gripu joprojām ir bijis ļoti zems - pret gripu vakcinējušies mazāk nekā 1% Latvijas iedzīvotāju. Vecuma grupā - 65 gadi un vairāk - vakcinācijas īpatsvars, līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, bija 2,9%, kas ir gandrīz viszemākais rādītājs Eiropas dalībvalstu vidū.
SPKC speciālisti atgādina, ka arī nākamajai gripas sezonai ir jāgatavojas savlaicīgi - iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas vai blakusslimības, kuru gaitu saslimšana ar gripu var tikai pasliktināt, laikus ir jāplāno nepieciešamā vakcinācija pret gripu, lai izsargātos no smagām gripas komplikācijām un pat nāves. Aicinām savlaicīgi pret gripu vakcinēties arī stacionāro ārstniecības iestāžu personālu un ģimenes ārstus.
SPKC atgādina - gripas sezona ir beigusies, taču, lai izvairītos no citu elpceļu vīrusu infekcijām un arī no dažādu zarnu infekciju izraisītājiem, nepieciešams ievērot higiēnas pasākumus un stiprināt organismu. Lietojiet veselīgu uzturu, kas satur svaigus dabīgos produktus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, bieži mazgājiet rokas (katru reizi pārnākot no pastaigas, pirms ēšanas, pirms pieskaršanās sejai), regulāri vēdiniet telpas (gan mājās, gan izglītības iestādēs un darba vietā), un veiciet mitro uzkopšanu, kā arī pagariniet uzturēšanās laiku svaigā gaisā - ejot pastaigās un nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm ārpus telpām.
