Garo rindu dēļ jau gada sākumā ar nosūtījumiem slimnīcās nevar tikt uz izmeklējumiem
Gads tikko sācies, bet lielākajās slimnīcās ārsta nosūtījumus uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem jau vairs nepieņem, līdz ar to pierakstīties uz valsts apmaksātu izmeklējumu vairs nav tik vienkārši un atsevišķās vietās piedāvā ārstu apmeklēt tikai novembrī, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Laikraksts veica eksperimentu, izmantojot nosūtījumu uz ultrasonogrāfiju vēdera dobumam un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas reģistratūrā uzreiz pasaka, ka neesot iespējams pierakstīties, jo uz ultrasonogrāfijām kvotas nav iedalītas vispār. Līdz ar to jebkura veida ultrasonogrāfiskie izmeklējumi Stradiņa slimnīcā šogad esot maksas pakalpojums.
Arī šajā slimnīcā tiek piedāvāts zvanīt martā, kad varētu situācija mainīties un aicina par iespēju izmeklēties zvanīt uz Ultrasonogrāfijas centru. Taču minētajā centrā izmeklējumi ir tikai par maksu.
Arī Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā (AKUS) pieraksts ar ārsta nosūtījumu nav iespējams. Kaut gan reģistratūrā pavaicā ģimenes ārsta vārdu, tomēr uzreiz pasaka - ir iespējams tikai maksas pieraksts. Pakalpojums maksā 28 eiro, un pierakstīties ir iespējams jau uz nākamo nedēļu. Slimnīcā atbild, ka gada pirmie divi mēneši jau esot aizpildīti, februāra sākumā varēs veikt pierakstu uz martu. "Mēs tagad veicam pierakstus diviem mēnešiem uz priekšu. Ko iedos tālāk, neviens nezina," atbildēja reģistratūrā.
Rīgas 1.slimnīcā atbildēja, ka vizīte ir iespējama tikai novembrī, jo minētajā ārstniecības iestādē pieraksts ir ļoti pilns.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide laikrakstam skaidro, ka šogad pieeja valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir samazinājusies. Tas attiecas gan uz izmeklējumiem, gan speciālistu konsultācijām. Turklāt šogad ir samazināts izmeklējumu apjoms, uz ko ģimenes ārsti pacientus drīkst nosūtīt. Daudzos gadījumos nosūtījumu drīkst izsniegt tikai konkrētajā slimībā specializējies ārsts. Tas nozīmē, ka līdz pārbaudei ceļš kļuvis vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks.
Arī savā praksē Veide novērojusi, ka, janvāra pirmajās nedēļās nosūtot pacientus uz izmeklējumiem, rindas strauji palielinājušās. "Tas rada bažas, ka pieejamība šogad vēl vairāk pasliktināsies. No ministra Belēviča, kurš jau gadu ir amatā, mēs tikai dzirdam par gaidāmām reformām, bet vienīgais, kas notiek, - pieejamība pakalpojumiem samazinās," izmisumu neslēpj ārste.
Garo rindu jautājumam pievērsies arī Tiesībsarga birojs. Pavisam drīz, vēlākais februāra sākumā, nāks klajā biroja un nozares speciālistu veikts pētījums, kurā pētīts, vai realitāte Latvijas medicīnas sistēmā atbilst tam, ko nosaka Satversme.
"Patlaban es jums nevaru atklāt pat nekādus pirmdatus. Tomēr pilnīgi noteikti varu pateikt, ka kvotu sistēma nav nostiprināta nevienā likumā. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka realitāte veselības aprūpes pieejamības ziņā ir pilnīgi pretēja tam, kā tā izriet no Satversmes," norāda tiesībsargs Juris Jansons. Viņš piesauc arī starptautisku paktu par sociālām, ekonomiskām un kultūras tiesībām, kas nosaka, kādai ir jābūt sabiedrības veselībai un kas jādara valstij, lai sasniegtu vislabākos rezultātus.
LETA
