Gaidot jauno Stradiņa slimnīcas korpusu, norāda uz kritisko stāvokli vecajās telpās

Ja ievilktos Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas būvniecība, slimnīcai veco telpu renovēšanai, lai ārstniecības procesu nodrošinātu atbilstoši standartiem, būtu nepieciešami 30 miljoni eiro, žurnālistiem pastāstīja slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls.

Runājot par korpusa otrās kārtas būvniecību, Štāls sacīja, ka šeit nepieciešams attiecīgs politikas veidotāju lēmums, jo slimnīca nav tā, kas atbild par finansējuma piesaisti. Gadījumā, ja esošais līgums par jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību ar pilnsabiedrību SBRE tiktu pārtraukts, jau esošajās slimnīcas telpās nepieciešams veikt investīcijas, kas pēdējos 12 gadus nav darīts, pieņemot, ka tuvākajā laikā notiks pārvākšanās uz jaunajām telpām.

Štāls stāstīja, ka šobrīd slimnīcas esošās telpas neatbilst "nevienam normatīvajam aktam", kas regulē drošību vai higiēnas prasības. Viņš minēja piemēru, ka pagājušajā nedēļā slimnīcas Perinatālās aprūpes centrā gaisa temperatūra sasniedza plus 35 grādus. Līdz ar to 30 miljonu eiro lielas investīcijas nepieciešamas neatkarīgi no tā, kad tiek pabeigts jaunais korpuss.

Kā uzsvēra slimnīcas valdes loceklis, jau 2004.gadā Somijas veselības aprūpes eksperti, vērtējot slimnīcas ēku tehnisko stāvokli un loģistiku, secināja, ka ēkas ir ļoti sliktā vai vidēji sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (piecu atzīmju skalā). Viņš skaidroja, ka šo 12 gadu laikā nav rasts pietiekams finansējums vēsturisko ēku remontam un uzturēšanai, lai sakārtotu infrastruktūru atbilstoši 21.gadsimta prasībām un nodrošinātu apstākļus, kas būtu visplašākā nozīmē droši un atbilstoši sabiedrības un medicīnas personāla vajadzībām. Vairums esošo telpu joprojām ir sliktā tehniskā stāvoklī un nav lietojamas slimnīcas darba nodrošināšanai, lai neradītu apdraudējumu pacientiem un ārstiem, viņš atzina.

Patlaban slimnīca varot atļauties ieguldīt 350 000 eiro veco korpusu kosmētiskajos remontos gadā un ap 400 000 eiro kapitālajos remontos, tai skaitā veco liftu nomaiņā un citos kapitālieguldījumos. Tomēr, lai tuvinātos atbilstībai visām ugunsdrošības, darba drošības, vides pieejamības un citām normām, vidēji gadā esošajās ēkās būtu nepieciešams ieguldīt vismaz piecus miljonus eiro, skaidroja Štāls.

"Ņemot vērā jaunā korpusa būvniecības objektīvi iespējamo gaitu un tālākos infrastruktūras sakārtošanas scenārijus, apzinoties arī potenciālos riskus, situācija ir vērtējama kā kritiska un ir nepieciešams tūlītējs redzējums un tam atbilstoši lēmumi, kā nekavējoties šo situāciju risināt, uzņemoties atbildību valsts mērogā visas Latvijas sabiedrības interesēs," viņš uzsvēra.

Slimnīcas vadība un speciālisti atklāj, ka slimnīcas infrastruktūra rada riskus pacientu aprūpei, piemēram, infekcijas riski, kam par iemeslu ir nepietiekama platība palātās, neatbilstošas gaisa ventilācijas un filtrācijas sistēmas. Turklāt slimnīcas telpas nav pieejamas pacientiem ar kustību traucējumiem, telpās ir nepietiekama vieta medicīniskā aprīkojuma izvietošanai, pietrūkst atbilstošas telpas personāla darbam ar pacientu. Ir vairākas nodaļas, kurās ārstiem nav darba kabinetu, dokumentu noformēšana jāveic ārstu ģērbtuvēs vai ārstu darba vieta ir atvilktņu bloks, nodaļās ar lielu noslogotību pacienti tiek izvietoti koridoros, pacientu ēdināšana organizēta gaitenī. Nodaļās ar augstu pacientu mirstību akūta problēma ir mirušo pacientu atbilstoša izvietošana, ievērojot elementāras ētikas normas.

Štāls gan atzīmēja, ka slimnīcas jaunā korpusa otrā kārta ir vajadzīga jebkurā gadījumā. Kopumā jaunā korpusa otrās kārtas būvniecībai un projektēšanai nepieciešami 129 miljoni eiro, bet vēl 22 miljoni nepieciešami iekārtu iegādei.

Runājot par jau šobrīd noslēgto līgumu par korpusa būvniecību, Štāls skaidroja, ka savulaik līguma uzvarētājs izziņots "varbūt ne tādā formā, kā gribētos, lai viņš būtu bez nekāda stresa akceptējams no Eiropas Komisijas puses" un likuma viedokļa. Šajā gadījumā ir jāmēģina atrast risinājums, piebilda valdes loceklis.

Tomēr arī jauna konkursa izsludināšana par otrās kārtas būvniecību būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Viņš pieļāva, ka, izsludinot jaunu konkursu, korpusa otrā kārta varētu tikt pabeigta 2025.gadā. Štāls skaidroja, ka viņš neprognozē iespējamos scenārijus, bet gan būvniecības termiņu var ietekmēt "tīri praktiski" apsvērumi. Piemēram, iepirkuma procedūrai ir paredzēts pus gads, tomēr, ņemot vērā "bada stāvokli" būvniecības nozarē, neviens konkurss bez pārsūdzībām un pārliktiem termiņiem nenotiek, norādīja valdes loceklis.

Savukārt, stāstot par korpusa pirmās kārtas būvniecību, viņš sacīja, ka tā norit pēc plāna.

Rezumējot Štāls norādīja, ka vai nu saskaņā ar būvnieku teikto jaunais korpuss pilnībā ir pabeigts pēc trīs gadiem, vai arī slimnīca nākamos desmit gadus vecajās telpās maina pa vienam liftam un remontē pa vienai telpai.

Plānots, ka slimnīcas jaunajā korpusā atradīsies neatliekamās palīdzības centrs, operāciju bloks, hemodialīzes nodaļa, dzemdību nodaļa, jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, klīniskās nodaļas, intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa, kā arī pataloģijas centrs.

Kā ziņots, jautājumu par tālāko Stradiņa slimnīcas rekonstrukciju maija otrajā pusē skatīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Sociālo un darba lietu komisija, kas uzdeva Veselības ministrijai (VM) un Finanšu ministrijai (FM) sagatavot vienotu viedokli par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas tiesībām slēgt līgumu ar uzņēmējiem par tās jaunā korpusa 2.kārtas būvniecības projektu.

VM un FM vienotā pozīcija ir jāsagatavo kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un slimnīcu. Iestādēm divu nedēļu laikā jāsagatavo vienots viedoklis par slimnīcas tiesībām, pamatojoties uz iepirkuma rezultātiem, slēgt līgumu ar pilnsabiedrību SBRE par slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību.

Iestādēm arī jāizvērtē iepirkuma par korpusa projektēšanu dokumentācija.

Attiecīgais jautājums tiek skatīts, lai mazinātu risku, ka, neizpildot nosacījumus, Latvija varētu zaudēt projektam paredzētos Eiropas Savienības finanšu līdzekļus.

LTV iepriekš ziņoja, ka Stradiņa slimnīcas mediķi ir satraukušies, ka pēc pirmā jaunā korpusa būvniecības projekta nākamo kārtu neturpinās. Pamats raizēm ir saistīts ar neskaidrībām par projekta finansēšanu - joprojām nav zināms, vai tam būs nauda.

Ārsti par to trauksmi cēla jau pirms gada, bet līdz šim atbilde tā arī nav sniegta. Korpusā, ko ceļ pašlaik, vieta atradīsies tikai ambulatorajai daļai, internās medicīnas klīnikai un laboratorijai. Taču, apstājoties pusceļā, lielākās problēmas, piemēram, pārpildītā uzņemšana, tā arī netiks atrisinātas, vēstīja portāls.

Kā ziņots, jau martā iesaistītās puses saskatīja riskus saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa iekārtošanas iepirkumu iekļaušanos termiņos. Kā būtisks risks tika minēta būvdarbu savlaicīga pabeigšana līdz šī gada 17.oktobrim.

LETA