Medicīnas eksperti pēc tikšanās par valsts kompensējamo medikamentu finansējumu ir vienisprātis – finansējumu medikamentiem, kas paredzēti pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām, samazināt nedrīkst! Finansējuma samazināšanas gadījumā ievērojami pasliktināsies sirds un asinsvadu slimību kontrole un paaugstināsies kardiovaskulārā mirstība, kas radīs nozīmīgus zaudējumus valsts budžetā.

Tikšanās rezultāts ir Zinātniskais nolēmums "Medikamentu nodrošinājums valsts kompensācijas sistēmā pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām" (skat. pielikumā), kurā ietverti dati par pašreizējo situāciju kompensējamo medikamentu jomā un prognozes gadījumā, ja finansējums tiks samazināts un līdzmaksājums palielināts. Aprēķinu metodika ir saskaņota ar Zāļu Cenu Valsts aģentūru.

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents asoc. prof. Andrejs Ērglis tikšanos atklāja, sakot: "Situācija ir skaidra: ja nebūs kompensējamo medikamentu vai to kompensācija tiks samazināta, pacienti lietos zāles vēl mazāk vai nelietos vispār, un nonāks slimnīcā ar infarktiem. Mirstība strauji palielināsies, un mēs atkritīsim 1997. gada līmenī."

Savukārt Latvijas Internistu biedrības prezidents un Latvijas Hipertensijas biedrības priekšsēdētājs prof. Aivars Lejnieks skaidroja: "Kompensējamie medikamenti ir vienīgais palīdzības spilvens sirds slimniekiem. Situācijā, kad plānveida invazīvā kardioloģija ir pārtraukta, nedrīkst samazināt kompensējamo medikamentu apjomu, jo tad pacientiem pilnībā tiek nogriezta jebkāda iespēja ārstēties!"

Starptautisko Inovatīvo Farmaceitisko Firmu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Leja uzsvēra ekonomisko pamatojumu: "Samazinot finansējumu kompensējamajiem medikamentiem, valsts šķietami ietaupa. Es uzsveru – šķietami! Valsts zaudē daudz reižu vairāk, pēc tam maksājot par infarktiem, insultiem, hospitalizācijām, jo pacienti, kuri nelieto zāles, nonāk akūtā stāvoklī slimnīcā. Valsts zaudē arī uz darba nespējas lapām, darbaspējīga vecuma pacientu nenomaksātajiem nodokļiem. Tas ir formāls ietaupījums, bet reāls zaudējums!"

Zinātniskā nolēmuma tapšanā 25. augustā Paula Stradiņa klīniskajā Universitātes slimnīcā piedalījās Latvijas Kardiologu biedrības pārstāvji: Asoc. Prof. Andrejs Ērglis, Prof. Andrejs Kalvelis, Dr. med. Vilnis Dzērve, Doc. Gustavs Latkovskis, Dr. Iveta Mintāle, Dr. Ilja Zakke; Latvijas Internistu biedrības un Latvijas Hipertensijas biedrības vadītājs Prof. Aivars Lejnieks; Starptautisko Inovatīvo Farmaceitisko Firmu asociācijas pārstāvji: Jānis Leja, Laima Rutka, Anda Blumberga, Jānis Dobelis.

Informāciju sagatavoja
Iveta Aizpura
LU Kardioloģijas Zinātniskā institūta zinātniskā asistente

Medikamentu nodrošinājums valsts kompensācijas sistēmā
pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām

Zinātniskais nolēmums
   
Latvijas Kardiologu biedrība
Latvijas Internistu biedrība
Latvijas Hipertensijas biedrība
Starptautisko Inovatīvo Farmaceitisko Firmu asociācija
  Aprēķinu metodika saskaņota ar Zāļu cenu valsts aģentūru

Situācija valstī sirds un asinsvadu sistēmas kompensējamo medikamentu jomā raksturojas ar izteiktu finansiālo līdzekļu nepietiekamību:

• Kompensējamajiem medikamentiem Latvijā tērē (38 EUR/1 iedz.) gandrīz
      10 reizes mazāk līdzekļu kā vidēji Eiropas Savienībā (350 EUR/1 iedz.)[14].
      Kompesnējamo zāļu saraksts ir ierobežotāks kā vidēji Eiropā.

• Sākot ar 2009. gada martu, 75% apmērā kompensēto kardiovaskulāro medikamentu valsts kompensācijas apjoms samazinājies līdz 50%; un pacientu līdzmaksājums palielinājās 2 reizes (skat. 1. pielikumu).

• Statistikas dati liecina [1;2;3], ka mirstības līmenis no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā un kardiovaskulārajām (KV) slimībām ir ļoti nozīmīga socioekonomiska ietekme uz Latvijas sabiedrību kopumā: 
• KV slimības ir biežākais nāves iemesls Latvijā: 16 708 gadījumi (2007), no tiem 22% (3704) ir vecumā līdz 65 gadiem (vidējais vecums 54 gadi; -11 dzīves gadi no darbaspējīgā vecuma). KV mirstības rādītāji Latvijā vecumā līdz 65 gadiem ir 3 reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.
• KV slimības veido 20% no visām pieaugušo hospitalizācijas dienām; 1 gada laikā Latvijā kopumā stacionāros tika ārstēti 134 049 pacienti ar KV slimībām.

• KV slimības ir primārās invaliditātes iemesls – 18 % no visiem jaunajiem pieaugušo invaliditātes gadījumiem Latvijā.
• 2007. gadā kardiovaskulāro slimību dēļ ir zaudēti 1998 dzīves gadi uz 100 000 iedzīvotāju (PZDG), valstij kopumā radot zaudējumus 94 milj. LVL/gadā (SVA ziņojums, 2009).

• Situācijā, kad tiek strauji samazināts finansējums stacionārajai aprūpei un attiecīgi pasliktinās plānveida stacionārā palīdzība, vienīgais veids, kā nodrošināt slimību kontroli, ir uzlabot pacientiem nepieciešamo medikamentu pieejamību primārajā aprūpē. 

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem medikamentiem Latvijā tiek nodrošināta cena, kas ir ne augstāka kā 3. zemākā cena Eiropas Savienībā, kā arī ne augstāka kā Lietuvā un/vai Igaunijā [13].

• Adekvātas medikamentu pieejamības nodrošināšana ambulatorajiem pacientiem atbilst valsts noteiktajām prioritātēm veselības aprūpē.

• Pēdējo gadu laikā veiktie papildinājumi kardioloģisko medikamentu kompensācijas jomā ļāva tuvināties Eiropas kopējam līmenim (tomēr joprojām būtiski no tā atpaliekot), taču 2009. gadā ieviestās izmaiņas kompensējamo medikamentu apmaksas jomā (samazinot valsts kompensācijas apjomu no 75% līmeņa uz 50%) ir nodarījušas būtisku kaitējumu sirds un asinsvadu slimību pacientu veselības aprūpei:

- pacientu līdzmaksājums par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā lietotajiem medikamentiem, ko valsts līdz 2009. gada martam apmaksāja  75% apmērā, palielinājās 2 reizes (skat. 1. pielikumu);
- valsts kompensācijas apjoms samazinājās par 33% (no 75% uz 50%);
- tā rezultātā kopējais kardiovaskulāro zāļu patēriņš un attiecīgais ārstēto pacientu skaits piecu mēnešu periodā, kopš 2009.g. martā stājušās spēkā izmaiņas MK noteikumos Nr. 899, samazinājies par 13,6% (ZCVA dati), salīdzinājumā ar 5 mēnešu periodu pirms izmaiņām kompensācijas sistēmā. Tas nozīmē, ka ārstēto pacientu skaits samazinājies par 78 000.
- puse no visiem pacientiem, kuri minēto kompensācijas izmaiņu dēļ atteikušies no terapijas, ir hipertensijas pacienti (IMS dati).

• Pacientu, kuri slimo ar neārstētu (vai nepietiekami ārstētu) kardiovaskulāru slimību, skaita palielināšanās pēc izmaiņu ieviešanas kompensējamo medikamentu apmaksas jomā rada klīniskas sekas, palielinot infarktu, insultu skaitu un mirstību (skat. 2. pielikumu).

• Kaut gan kompensācijas procenta samazinājums kardiovaskulāro slimību pacientiem valstij sniedz šķietamu tūlītēju izmaksu samazinājumu 4,7 milj. LVL apmērā 1 gada laikā, zaudējumi, kas rodas valsts budžetā kardiovaskulāro komplikāciju un mirstības paaugstināšanās dēļ, rada ievērojami lielākus izdevumus – vismaz 10,8 milj. LVL, kopumā radot zaudējumus vismaz 6 milj. LVL apjomā 1 gada laikā (skat. 3. pielikumu).

Jebkura finansējuma samazināšana valsts kompensēto medikamentu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai nav pieļaujama, jo jau šī gada martā ieviestās izmaiņas:
-     ievērojami pasliktina sirds un asinsvadu slimību kontroli,
- paaugstina jau tā katastrofāli augsto kardiovaskulāro mirstību,
- rada nozīmīgus zaudējumus valsts budžetā.

Latvijas Kardiologu biedrība:
Prof. A. Ērglis
Prof. A. Kalvelis
Dr. med. V. Dzērve
Doc. G. Latkovskis
Dr. I. Mintāle
Dr. I. Zakke