Finansējuma apjoma atšķirības lokālajās un reģionālajās slimnīcās saistītas ar atšķirīgu sniegtās palīdzības klāstu
Finansējuma apjoma atšķirības lokālajās un reģionālajās slimnīcās ir saistītas ar atšķirīgu sniegtās palīdzības klāstu. Tādēļ pēdējās dienās publiski izskanējušie pārmetumi par it kā negodīgu darba apmaksas kārtību lokālajās un reģionālajās slimnīcās ir nepamatoti un nekorekti.
Veselības ministrija norāda, ka apmaksas nosacījumi veidojušies laika gaitā, slimnīcām precīzi fiksējot darba apjomu katrā no ārstēto diagnožu grupām. Kopējās stacionārā finansējuma atšķirības un formālās viena "vidējā pacienta" ārstēšanās izmaksas, kuras izskan publiskajā telpā, skaidrojamas ar to, ka lokālajās slimnīcās pamatā tiek nodrošināta vienkāršāka un izmaksu ziņā lētāka ķirurģiskā un terapeitiskā palīdzība, kamēr reģionālajās slimnīcās pacientiem iespējams saņemt specifiskāku palīdzību, tai skaitā, asinsvadu ķirurģiju, endoprotezēšanu, mugurkaula ķirurģiju u.c., kas izmaksā ievērojami dārgāk. Jāņem vērā, ka vairākās reģionālajās slimnīcās ir attīstīti specializēti ārstnieciskie pakalpojumi, kam nav izdalītas atsevišķas apmaksas programmas.
Veselības ministrija uzsver, ka šādas atšķirības ir pastāvējušas vienmēr, taču šogad, lai nodrošinātu godīgāku samaksas principu slimnīcām, apmaksas tarifi sadalīti "terapeitiskajos" un "ķirurģiskajos". Tā kā slimnīcu sniegto pakalpojumu klāsts un pacientu sadalījums pa ārstniecības profiliem ir ļoti dažāds, šāds jauninājums ļauj maksāt proporcionāli vairāk tām ārstniecības iestādēm, kur tiek nodrošināta palīdzība pacientiem sarežģītākos gadījumos un vienlaikus veicina vidējā ārstēšanās ilguma samazināšanos. No nākamā gada šādu apmaksas kārtību paredzēts attiecināt arī uz reģionālajām slimnīcām.
Tāpat no šā gada sākuma par vienādu ārstniecības pamata pakalpojumu veikšanu reģionālajām un universitātes slimnīcām apmaksas tarifi ir pielīdzināti izmaksu efektīvāko pakalpojumu sniedzēju izmaksām šo slimnīcu grupā.
Oskars Šneiders,
VM preses sekretārs
