Farmācijas likuma pēcgarša: aptieku ķēde pret zāļu ražotājiem
Lai arī aptieku īpašnieki turpmāk varēs nebūt farmaceiti un līdz ar to līdzšinējie aptieku tīkli, kuru īpašnieki nav farmaceiti, varēs turpināt darbu, tomēr izrādās, ka Farmācijas likuma izskatīšanas process joprojām atsevišķiem nozares pārstāvjiem ir palicis spilgtā atmiņā un liek attiecīgi rīkoties.
Pirms dažām dienām AS "Sentor Farm aptiekas", kam pieder aptieku tīkls "Mēness aptiekas", valdes locekle Svetlana Grenge vairākām aptiekām izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka medikamentu dārdzību Latvijā izraisījusi "agresīvā un dārgā reklāma", ko izmantojot Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA), aicinot izmantot patentbrīvos medikamentus.
Ņemot vērā, ka šādas asociācijas aktivitātes esot neētiskas, vēstulē izteikts aicinājums farmaceitiem "atturēties no plaši izreklamētu zāļu prioritārās piedāvāšanas pacientiem".
Vētules izplatīšanas nepieciešamību Grenge skaidro ar apstākli, ka LPMA veidojošie uzņēmumi - "Berlin Chemie", "Mepha", "Gedeon Richter", "Grindex", "KRKA Actavis", "Egis", "Gerot Lannacher", "Orion Pharma", "Ratiopharma", "Sandoz", "Teva", "Sirowa" un "Zentiva" - 20. maijā nosūtīja Saeimai un citām augstām valsts amatpersonām vēstuli, izsakot savu atbalstu aptieku īpašumtiesību jautājumā tiem dažiem farmaceitiem, kuru īpašumā ir aptiekas, līdz ar to tīklu aptiekās strādājošos farmaceitus "novirzot uz bezdarbnieku rindām".
Grenge uzskata, ka šāda rīcība no LPMA biedru puses ir neētiska pret farmaceitiem. "Šīs pašas asociācijas biedri, ar vienu roku aizstāvot vien dažus desmitus farmaceitu, ar otru roku faktiski pasakot, ka pārējie vairāki tūkstoši farmaceitu un viņu ģimenes paliks bez darba un iztikas līdzekļiem, nekautrējoties ir nākuši pie šiem farmaceitiem un smaidot stāstījuši par savu ražoto medikamentu priekšrocībām un aicinājuši tos piedāvāt mūsu klientiem. Vai šāda rīcība ir ētiska pret farmaceitiem, vai tā ir godīga attieksme?" retoriski vaicā Grenge.
LPMA valdes priekšsēdētāja Evita Jaunzeme uz pārmetumiem atbild, ka asociācijas biedri pacientiem valsts zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ietvaros nodrošina zemākās medikamentu cenas Latvijā. Par to varot pārliecināties, iepazīstoties ar Kompensējamo zāļu sarakstu.
Par vēstuli Jaunzeme saka, ka tās forma un saturs atklājot konkrētā aptieku tīkla darbības metodes. "Tajā paustie apgalvojumi ir ne vien absurdi, bet arī aicina farmaceitus pārkāpt likumu. Jūtam līdzi farmaceitiem, kuru profesionālo darbību ietekmē ar šādām metodēm, kas ir klajā pretrunā arī ar pacientu interesēm," turpina asociācijas vadītāja.
Grenge gan norāda, ka vēstulē nekur netiek teikts, ka farmaceitam nav jāpiedāvā lētākās zāles. Tajā tiekot runāts par prioritāro piedāvāšanu attiecībā uz bezcerepšu medikamentiem. " Savos argumentos LPMA jauc iekšā receptūru, ko farmaceits neietekmē un par to vēstulē nav neviena vārda," paskaidro Grenge un papildina, ka farmaceits katra klienta gadījumu izvērtē individuāli un tāpat kā līdz šim un rīkosies tikai un vienīgi klienta interesēs.
Grenge ir pārliecināta, ka likumdošana nav pārkāpta, jo starp ražotājiem ir gan dārgāki, gan lētāki medikamenti. Toties LPMA esot pārkāpusi ētiku attiecībā pret farmaceitiem.
LPMA gan ir reaģējusi un saistībā ar AS "Sentor Farm aptiekas" vadības farmaceitiem adresēto vēstuli ir vērsusies vairākās valsts institūcijās, uzskatot, ka šāda atsevišķu aptieku tīklu rīcība graujot farmaceitiskās aprūpes kvalitāti un profesionālo prestižu.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders pastāstīja, ka šai gadījumā ministrija negatavojas iesaistīties, norādot, ka atbildīgā iestāde ir Veselības inspekcija, kurai ir kontroles funkcijas un kura nepieciešamības gadījumā pastiprināti kontrolēs farmaceitu darbu, lai tajā nebūtu likuma pārkāpumu.
Ilze Mežniece
