PVO: Līdz šim Latvijas valdība veselības jomu uztvērusi kā zemu prioritāti
Rīga, 31.maijs, LETA. Ņemot vērā veselībai atvēlēto valsts finansējumu Latvijā, līdz šim valdība veselības jomu uztvērusi kā zemu prioritāti, teikts Veselības ministrijai (VM) adresētājā vēstulē no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālā biroja direktores Žužannas Jakabas.
Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders, vēstulē tiek uzsvērts, ka PVO rekomendācijas, lemjot par papildu nepieciešamā finansējuma avota rašanu nav mainījušās kopš 2016.gada septembra, kad tās tika gatavotas pēc VM lūguma izvērtēt veselības finansēšanas modeļus. "Latvijā iedzīvotajiem ir jānodrošina visaptveroša un pieejama veselības aprūpe, kā arī ir jāpalielina valsts izdevumi veselības aprūpes jomai. Kā minimālais finansējuma apmērs, kas būtu nepieciešams kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes sistēmas radīšanai ir vismaz 12% no kopējā valsts budžeta," teikts vēstulē.
Vēstulē PVO rekomendē neatbalstīt veselības aprūpes finansēšanas modeli, kura rezultātā kāda iedzīvotāju grupa varētu tikt izslēgta no valsts pakalpojumu pieejamības. Vienlaikus tiek norādīts, ka valsts izdevumu palielināšana veselībai ir prioritātes jautājums un pēc savas būtības politiska izvēle, pārskatot nodokļu politiku. "Neatkarīgi no tā, vai maksājumi ir iezīmēti konkrētiem mērķiem vai nav, lielāku valsts ieņēmumu radīšana veselības vajadzībām galvenokārt ir politiskas apņemšanās jautājums un izvēlētais veids, kādā to darīt, ir pakārtots jautājums," par vēstulē pausto informēja VM.
PVO eksperti norāda, ka finansiālās grūtības visvairāk koncentrējas nabadzīgajās mājsaimniecībās un pensionāru vidū, un lielā mērā tās saasina tiešie maksājumi par zālēm. Finansiālās grūtības, ar kurām tik bieži nākas sastapties Latvijā, atspoguļo zemos valsts izdevumus veselībai un vājās vietas pacientu līdzmaksājumu politikā, jo īpaši līdzmaksājumiem par recepšu zālēm. Pacientu līdzmaksājumi jāsamazina, jo īpaši mazturīgāko iedzīvotāju kategorijām, tostarp pensionāriem.
Tāpat PVO aicina Latvijas valdību izvērtēt iespēju nospraust mērķi virzīties uz 5% veselībai no IKP līdz 2020.gadam, tādējādi tuvojoties citām Eiropas Savienības valstīm. Kopā ar citām atbalsta programmām mazturīgiem iedzīvotājiem, tas ievērojami uzlabotu iedzīvotāju finansiālo aizsardzību veselībai pasliktinoties, skaidrots vēstulē.
PVO eksperti vērš uzmanību arī, ka veselības finansēšanas reformai jāsargās sadrumstalot valsts finansēto veselības sistēmu un sašķelt pieejamo pakalpojumu kopumu. Iespēja no valsts budžeta apmaksāt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību un pārējos pakalpojumus segt no veselības apdrošināšanas iemaksām nav rentabla, rada netaisnīgu attieksmi un sliktākus rezultātus veselības jomā un tādas sistēmas ieviešana nebūtu attaisnojama. Tāpat eksperti norāda, ka valsts izdevumu palielināšana veselībai nedrīkst mazināt valsts izdevumus sociālajai aizsardzībai.
Veselības ministre Anda Čakša skaidroja, ka PVO atbalsts, īstenojot reformas veselības nozarē, tostarp risinot veselības aprūpes finansējuma jautājumu, ļauj diskusijās balstīties uz pierādījumiem, pārliecinošu statistiku un citu valstu pieredzi, no kā iespējams mācīties un nepieļaut kļūdas. "Tik sociāli jūtīgā un valstiski nozīmīgā jautājumā kā sabiedrības veselība un veselības aprūpe tas ir kritiski svarīgi," piebilda Čakša.
Savukārt PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne uzsvēra, ka rezultāti veselības jomā varētu ievērojami uzlaboties, palielinot izdevumus veselībai un uzlabojot pakalpojumus. Neuzņemoties saistības palielināt valsts izdevumus veselībai, veselības sistēmas sniegums visdrīzāk pasliktināsies vistuvākajā nākotnē, un nevienlīdzības plaisa veselības ziņā vēl vairāk palielināsies. Pacienti ar nopietnām veselības problēmām turpinās gaidīt garās rindās, lai sagaidītu palīdzību. To var un vajag novērst, valdībai ievērojami vairāk investējot iedzīvotāju veselībā.
