Latvijas iedzīvotāji jūtas nedrošāk par savu dzīvi nekā igauņi
Foto: Alagich Katya/Flickr
Par savu dzīvi un ikdienu vispārliecinātākie ir igauņi, savukārt visnedrošāk jūtas iedzīvotāji Latvijā, rāda Baltijas iedzīvotāju drošības indekss, ko izstrādājusi apdrošināšanas sabiedrība "Ergo" un pētījumu centrs SKDS.
Gandrīz visos piecos drošības indeksa parametros Latvijas respondentu vērtējumus tam, cik lielā mērā viņus uztrauc dažādu nevēlamu vai negatīvu notikumu iespējamība viņu dzīvē, ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs.
Kopējais Latvijas drošības indekss ir mīnus 13, Lietuvas - mīnus 5, bet Igaunijas - plus 8 punkti, informē "Ergo".
Tikai fiziskās drošības un kriminālās situācijas ziņā Latvijas iedzīvotāji, tāpat kā respondenti Lietuvā un Igaunijā, biežāk snieguši pozitīvu vērtējumu, kas liecina, ka šajā jomā Baltijas iedzīvotāji jūtas visdrošāk. Visvairāk gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotājiem rada bažas jautājumi, kas saistīti ar veselību. Igauņi daudz mazāk nekā iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā raizējas par nacionālo stabilitāti un drošību, kā arī darba iespējām. Taču savai drošībai saistībā ar materiālo un finanšu stāvokli pozitīvu vērtējumu snieguši tikai respondenti Igaunijā. Igaunijas drošības indekss šajā dimensijā ir plus 11, kamēr Lietuvā mīnus 6 un Latvijā mīnus 8 punkti.
"Ergo" drošības indekss veidots, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un tiem aktuālākajiem riskiem jomās, kas ir nozīmīgas ikdienā. Tas apdrošināšanas uzņēmumam palīdz attīstīt produktus, kā arī izprast ekonomikas tendences. Pamanāmās atšķirības starp valstu rādītājiem apliecina, ka sabiedrība ir katras valsts spogulis, kas ļauj identificēt nozīmīgākos vietējos problēmjautājumus, un pašlaik tāds viennozīmīgi visās valstīs ir veselības aprūpes sistēma, paziņojumā medijiem raksta "Ergo" valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Ķēstutis Bagdonavičs.
Baltijas valstu iedzīvotāju drošības indekss iegūts īpaši izstrādātā metodoloģijā, apkopojot respondentu vērtējumu tam, cik lielā mērā viņus uztrauc dažādu nevēlamu vai negatīvu notikumu iespējamība viņu dzīvē. Kopumā drošības indeksā ir apvienoti iedzīvotāju vērtējumi 43 dažādiem ar drošību saistītiem aspektiem, kuri reprezentē piecas dažādas drošības dimensijas - mantības un finansiālā drošība, veselība, personas fiziskā drošība, nodarbinātība, kā arī valsts stabilitāte un nacionālā drošība.
Līdztekus šīm piecām drošības dimensijām pētījumā apkopots arī iedzīvotāju redzējums par pašreizējo savas dzīves stabilitāti. Tas izvērtēts piecos drošumspējas faktoros, analizējot cilvēku apmierinātību ar dzīvi, pārliecību par spēju ietekmēt notiekošo, materiālā stāvokļa pašvērtējumu, to cik tālu plānojam savu nākotni un mājsaimniecību būtiskākos ilgtspējas rādītājus.
Drošumspējas faktoru mērījumi sniedz ļoti līdzīgus rezultātus. Lai arī lietuvieši ir nedaudz priekšā pārējām Baltijas valstīm, apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga. Arī to iedzīvotāju skaits, kas kopumā uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem, visās trijās valstīs ir līdzīgs - Lietuvā (43%), Igaunijā (45%), bet Latvijā nedaudz augstāks - 48%. Tajā pašā laikā, zaudējot savus regulāros ienākumus, mājsaimiecības Lietuvā varētu iztikt visilgāk - septiņus mēnešus. Savukārt viszemākais rādītājs šajā faktorā ir Latvijai - tikai aptuveni četri mēneši.
Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidro, ka noskaņojums dažādos drošības aspektos visās trijās Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgs, taču Igaunijā iedzīvotājiem ir būtiski augstāka pārliecība par savu dzīvi un viņus daudz mazāk satrauc dažādu nevēlamu notikumu iespējamība. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem raksturīgs pesimisms visās jomās - mūsu valsts iedzīvotāju vērtējumā gan kopējā drošības situācija valstī materiālā nodrošinājuma ziņā, gan arī darba un veselības aprūpes jautājumos ir izteikti kritiska, īpaši, salīdzinot ar igauņiem. Latvijas zemos drošības indeksa rādītājus daļēji izskaidro tas, ka tikai trešdaļai iedzīvotāju ir skaidrs plāns par savu karjeru un ienākumu avotiem tuvākajiem pāris gadiem. Nedrošība šajās jomās un arī zemāks uzkrājumu līmenis liedz būt pārliecinātiem par savu finansiālo stāvokli ilgtermiņā un rada lielākas raizes saistībā ar iepējamiem negaidītiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem ikdienas dzīvē, rezumē Kaktiņš.
Drošības indeksa dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā, kura veikta interneta vidē, balstoties uz pētījumu centra SKDS respondentu paneli. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.
