Eksperti: Latvijā migrēnas izplatība ir ļoti plaša
Situācija ir nopietna; migrēna - jāuztic speciālistiem
Latvijas Sāpju izpētes biedrības vadītāja, profesore Ināra Logina norāda, ka veiktās aptaujas rezultāti norāda, ka situācija Latvijā ir nopietna, īpaši raugoties pasaules kontekstā. "Tas, ka ikdienā sāp galva 5% aptaujāto Latvijā - tās ir šausmas, jo pasaulē šis skaitlis ir 2%, tāpēc situāciju var raksturot kā visai kritisku," komentē Logina. Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Daina Jēgere un neiroloģe Dace Bērziņa, piebilstot, ka 90% no cilvēku slimo ar galvassāpēm, no tiem 15-16% ir tie, kuri slimo ar migrēnu, kas ir ievērojams rādītājs.
Lai arī migrēna ir slimība, kuru nav iespējams izārstēt, tomēr speciālistes ir vienisprātis, ka migrēnas ārstēšana ir jāuztic speciālistiem, lai ar šo slimību varētu sadzīvot. "Migrēnā ir slimība, kas jāārstē. Nebanalizējot jāsaka, ka šī ir slimība, kurai rūpīgi jāseko līdzi ne tikai no pacienta, bet arī no speciālista puses," norāda Logina. "Jāvēršas pie specialista jebkurā gadījumā pēc palīdzības, tas ir tāpat kā mēs ejam pie friziera uzticēt viņam savu frizūras izveidi," piebilst neiroloģe Bērziņa.
Savukārt Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja uzsver, ka ļoti būtisks ir laika faktors - svarīgi ir laicīgi slimību diagnosticēt, lai to būtu iespējams ierobežot. "Migrēna būtiski traucē darbu un bieži vien liek atteikties no darba, jo nav zināms, kad migrēnas lēkme var piemeklēt. Savukārt ja migrēna tiek sākta ārstēt laicīgi un pareizi, tad ir iespējams to ierobežot. Svarīgi ir piefiksēt, ka tā ir nopietna saslimšana un laicīgi to identificēt. Ir jāiet pie ārsta," skaidro Jēgere, papildinot, ka ja pacients paļaujas tikai uz parastajiem medikamentiem, tad var rasties atkarība, kas, savukārt, veicina hronisku migrēnas attīstību. Jāpiebilst, ka aptaujas rezultāti atklāj, ka 45% respondentu gadījumos, kad viņiem sāp galva, uzskata, ka lieto atbilstošus medikamentus. Ekspertus bažīgus dara tas, ka ja daļa no šiem 45% ir pacienti, kuri neapzinās savu slimību, tad lietojot medikamentus tikai pēc saviem ieskatiem, viņi nodara nopietnu kaitējumu savai veselībai.
Migrēnas pacienta profils - sieviete reproduktīvā vecumā
Raksturojot vidējo migrēnas pacientu Latvijā, visas ekspertes pauž vienotu nostāju - tā ir sieviete, reproduktīvā vecumā, 30-40 gadu veca. Neiroloģe Bērziņa norāda: "Lielākoties tās ir sievietes, gados jaunas. Kad hormonālie procesi nostabilizējas, tad migrēna jauniešiem visbiežāk pazūd, tāpēc hroniski ar šo slimību lielākoties slimo 30-40 gadu vecumā".
Jēgere pauž līdzīgu viedokli, piebilstot, ka pacienti visbiežāk ir līdz 55 gadu vecumam. "Tās ir sievietes reproduktīvā vecumā ar bērniem, bieži vien - cilvēki, kuri zina un māk atrast informāciju par savu slimību". Savukārt profesore Logina vēl papildina, ka daudzi pētījumi atklāj, ka tās ir sievietes ar konkrētu asinsvadu specifiku, kas nav ārēji redzama, tāpēc ļoti būtiski ir runāt par migrēnu kā nopietnu slimību, lai veicinātu pacientu izglītotību.
Īpaši jāizglīto darba devēji
Aptaujas rezultāti atklāj, ka 19% respondentu migrēnu ir izmantojuši kā iemeslu, lai izvairītos no dažādām situācijām, piemēram, lai ar kādu netikos. Lai arī sākotnēji šie dati liek pasmaidīt, tomēr eksperti norāda, ka tie patiesībā iezīmē citu situāciju. Profesore Logina norāda, ka ja cilvēks slimo ar migrēnu un baidās par to atklāti runāt, tad tas ir nopietni, jo tādējādi viņš kaitē sev un savai veselībai. "Žēl ja tikai 19% sadzīvo ar šo slimību un neizmanto to, lai pastāvētu uz savam tiesībām! Tāda mums sabiedrība - esam kā darba skudras ar nihilistisku attieksmi pret savu veselību," norāda profesore. Līdzīgu viedokli pauž arī D. Jēgere, papildinot, ka cilvēki ir jāizglīto un jāiedrošina atklāti runāt par to, jo migrēna ir slimība, kuras dēļ pacienti pat vairākas dienas nav spējīgi piecelties no gultas un kur nu vēl doties uz darbu. Ekspertes pauž vienotu nostāju - tāpēc nopietni ir jāizglīto darba devēji.
"Mūsu (mediķu-ekspertu) tikšanās ir viens no iemesliem, lai pievērstu darba devēju uzmanību šim jautājumam, proti, ka galvassāpes ir reāls iemesls darba nespējai. Mums ir jāpanāk tas, lai darbinieks zinātu un apzinātos, ka slimība ir jāārstē, savukārt darba devējs - zinātu, ko ieteikt darbiniekam un atbalstīt viņa ārstēšanos, sniedzot laiku un sapratni," skaidro Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja.
Profesore Logina papildina, ka ja darba devējs ir ieinteresēts, lai darba rezultāts būtu kvalitatīvs, tad viņam ir jāapzinās, ka tikai vesels darbinieks ir spējīgs paveikt darbu. "Tas, kas būtu jādara - jāveicina darbam labvēlīgi apstākļi un jāmazina migrēnas (un arī citu slimību) kairinātāju ietekmi (ūdens darba laika, ķiveres vai galvas sega, strādājot saulē utt.) kopā ar savstarpēju izpratni. Tātad - atbildība ir gan darba devēja, gan ari darbinieka ziņā - rūpēties un cīnīties par tiesībām un veselību," skaidro eksperte.
Savu viedokli pauž arī neiroloģe Bērziņa, uzsverot, ka arī darbiniekam ir jābūt atklātam pret darba devēju, lai veidotos savstarpējā izpratne un izglītotība šajā jautājumā. "Ir divas lietas: viena ir atbildīgi darbs devēji, kas atbalsta, bet otra - pacientu atklātība, jo ir ļoti daudz darbinieku, kuri slēpj savu slimību, jo baidās, ka viņu tāpēc var atlaist. Šādā situācijā mēs nevaram runāt ne par izglītotību, ne izpratni, jo to, ko mēs nezinām, mēs arī nesaprotam, tāpēc es aicinātu cilvēkus būt drosmīgiem un atklāti runāt par šo jautājumu, lai situāciju vērstu par labu," skaidro eksperte.
Aptauja "Mīti u patiesība par migrēnu Latvijā" tika veikta 2013.gada maijā. Aptaujas veicējs - Latvijas Galvassāpju biedrība.
Informāciju sagatavoja Latvijas Galvassāpju biedrības pārstāvis
Foto: Phovoir/ Scanpix
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
