Ekonomiste: Latvijas iedzīvotāji nav finansiāli aizsargāti pret veselības riskiem
Foto: LETA
Latvijas iedzīvotāji nav finansiāli aizsargāti pret veselības aprūpes izmaksām nopietnas saslimšanas gadījumā, jo lielu daļu, proti, 40% līdz 60%, no kopējām izmaksām veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā sedz viņi paši, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane.
Viņa norādīja, ka Eiropas Savienībā (ES) vidēji privāto maksājumu īpatsvars veselības aprūpē ir 20%. Behmane uzskata, ka ir jādomā, kā lielos Latvijas iedzīvotāju privātos maksājumus ievirzīt veselības aprūpes sistēmas kopējos izdevumos.
Latvijā jāveido tāda veselības aprūpes sistēma, kurā iedzīvotājiem ir iespēja savlaicīgi iemaksāt noteiktus līdzekļus un gūt pilnīgu pārliecību - garantiju, ka vajadzības gadījumā veselības aprūpes pakalpojumi tiks saņemti, uzskata Behmane.
Viņa atzina, ka nozares šī brīža sliktā finansiālā situācija varētu apgrūtināt lielu sistēmisku izmaiņu veikšanu, tomēr izeja esot. "Tad, kad trūkst naudas, protams, ir grūti pieņemt pareizus lēmumus, tomēr šādā situācijā ir trīs iespējas - domāt par papildu finansējumu, mazināt pakalpojumu grozu vai domāt par esošo līdzekļu efektīvāku izmantošanu," viņa teica.
Noslēgumā Behmane minēja kādu pētījumu, kurā secināts, ka, ieguldot papildus 100 dolāru (75 eiro) sociālajā labklājībā, mirstību valstī var samazināt par 1,19%. Latvija šobrīd uz vienu iedzīvotāju konkrēti veselības aprūpei tērē vidēji 427 eiro gadā, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā tie ir attiecīgi 782 eiro un 793 eiro.
Uzklausot asociācijas pārstāvjus, deputāts Romualds Ražuks (RP) sacīja, ka agri vai vēlu Latvija tāpat nonāks līdz veselības apdrošināšanai. "Vienīgais jautājums, kāda tā būs, valsts obligātā vai privātā," teica Ražuks. Viņš arī minēja - lai atrisinātu visas veselības nozares finansiālās grūtības, nākamajā Saeimas sasaukumā viss valsts budžeta pieaugums būtu jānovirza tikai šai nozarei.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pārstāve Liene Cipule uzsvēra, ka par ieguldījumiem veselības aprūpē ir jādomā kā par investīcijām kopējā valsts attīstībā. "Galvenais resurss, kas var nest ekonomisko izrāvienu, ir darbaspēks, un tajā ir jāinvestē. Mēs nevienā brīdī nevērtējam, kas notiek tautsaimniecībā, ja mēs neefektīvi tērējam veselības budžetu un nenovirzām nozarei pietiekami," viņa uzsvēra.
Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC) sēdes noslēgumā sacīja, ka tuvākajās sēdēs plānots uzklausīt vēl vairākus veselības nozares pārstāvjus. Pēc tam apakškomisija sagatavos un nosūtīs secināto un konkrētus aicinājumus Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V).
