Direktīva par augu izcelsmes zālēm neierobežos šo augu lietošanu
Lai novērstu pārpratumus saistībā ar Eiropas direktīvas par Augu izcelsmes zālēm* stāšanos spēkā 2011. gada maijā un tās piemērošanu attiecībā uz augu izcelsmes zāļu izplatīšanu un lietošanu, Veselības ministrija sniedz skaidrojumu par direktīvā noteikto.
Minētā direktīva paredz, ka tajos gadījumos, ja ražotājs vēlēsies savus augu izcelsmes produktus reģistrēt kā zāles (norādot uz šo produktu konkrētu ārstniecisko iedarbību), tad to būs iespējams veikt arī vienkāršotā reģistrācijas procedūrā. Bez tam, ja šī produkta sastāvā būs kāds no 7 ES Komisijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajiem augiem (anīsa augļi, kliņģerītes ziedi, purpursarkanās ehinacejas laksti, eleiterokoka saknes, rūgtā vai saldā fenheļa augļi un piparmētras ēteriskā eļla), tad zāļu reģistrācijas pieteicējam vairs nebūs jāsniedz klīniskie pierādījumi zāļu drošai lietošanai. Praksē šo sarakstu veidošanu veic Eiropas Zāļu aģentūras izveidota Augu izcelsmes zāļu komiteja, bet augstāk minēto produktu reģistrāciju nodrošina Zāļu valsts aģentūra.
Vienlaikus, iekļaušana ES Komisijas apstiprinātajā sarakstā nenozīmē, ka visi šo augu saturošie produkti ir zāles un jāreģistrē kā augu izcelsmes zāles. Tādēļ augu izcelsmes produktus tāpat kā līdz šim varēs lietot kā kosmētikas līdzekļus, reģistrēt kā uztura bagātinātājus vai arī lietot kā pārtiku.
* Direktīva 2004/24 pieņemta 2004. gadā ar pārejas periodu 7 gadi, kas beidzas 2011.gada maijā.
Egita Pole,
VM Komunikācijas nodaļa
