Cukura diabēts ir piektais izplatītākais nāves cēlonis - katru minūti pasaulē mirst 6 cilvēki, kuru nāves iemesls ir diabēts. Kāju amputācija, aklums, nieru mazspēja, miokarda infarkts, impotence – tās visas ir diabēta komplikācijas, kas skar diabēta slimniekus, ja tie neveic regulāru paškontroli, nedzīvo veselīgu dzīvesveidu un nelieto atbilstošus medikamentus.

"Cukura diabēts ir slimība, ko nevar izārstēt, taču var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja cilvēks dzīvo veselīgu dzīvesveidu, regulāri diabēta ārstēšanā lieto medikamentus, kā arī kontrolē glikozes līmeni asinīs. Saviem pacientiem, kas slimo ar 2. tipa diabētu, es stingri iesaku mērīt cukura līmeni ar glikometru vismaz divas reizes dienā – pirms un pēc ēšanas. Tas ļauj ārstam labāk interpretēt iegūtos mērījumu rezultātus un ieteikt katram pacientam visoptimālāko ārstēšanas režīmu," saka Latvijas Diabēta Federācijas prezidente, medicīnas doktore Indra Štelmane

Cukura līmenis asinīs ir ļoti mainīgs. Pat veselam cilvēkam cukura līkne svārstās, nemaz nerunājot par cukura diabēta pacientiem. Ja cilvēks mēra cukura līmeni asinīs tikai tukšā dūšā, viņa rādītāji var būt ideāli. Tai pat laikā pēc ēšanas šis līmenis var būt ļoti slikts un cilvēks nemaz nezina, ka viņam faktiski būtu jau kaut kas jādara. Izmērot cukura līmeni asinīs retāk par divām reizēm dienā, nevar noteikt patieso ainu un veikt preventīvas aktivitātes, lai neiegūtu cukura diabēta komplikācijas.

Trešā daļa diabēta pacientu saslimst ar nefropātiju - nieru funkciju mazspēju, ko rada nieru asinsvadu bojājums. Risku saslimt ar nefropātiju palielina iedzimtība, paaugstināts asinsspiediens, urīnceļu injekcijas, smēķēšana un slikta diabēta kontrole. Lai neattīstītos nefropātija, ļoti būtiska ir regulāra diabēta kontrole.

Endokrinologu asociācijas prezidents Agnis Zvaigzne: "Glikometrs palīdz pacientam eksperimentēt un mērot individuāli katram saprast kā un ko ēst. Var apēst pusdienas un saprast, ka pēc šīs ēdienreizes cukura līmenis asinīs ir slikts un nākamajā dienā uz šī šķīvja likt nevis, piemēram, divus kartupeļus, bet gan kāpostus, tādā veidā panākot ideālu cukura līmeni asinīs pēc pusdienām. Šādi pacients iemācās sadzīvot ar savu slimību."

Papildu glikozes kontrole obligāti jāveic gadījumos, kad tiek mainīti medikamenti, lietots alkohols, notiek fiziskas slodzes maiņa, ir ieplānota diēta, tiek lietoti medikamenti, kas paaugstina glikozes līmeni, slimības gadījumā, ceļojuma laikā, grūtniecībā. Tāpat ir būtiski pievērst pastiprinātu uzmanību glikozes kontrolei tad, ja ēdat neierastus ēdienus, pirms un pēc treniņa, pirms braukšanas ar mašīnu, stresa un pastiprinātas psiholoģiskas slodzes gadījumā.

Līga Ārente, Endokrinoloģijas un diabēta māsu asociācijas priekšsēdētāja: "Regulāra glikozes līmeņa mērīšana ir ļoti būtiska, jo 2. tipa diabēta pacientiem ir svarīgi saprast, kā uzturs ietekmē glikozes līmeni asinīs pēc ēšanas. Veicot ierakstus savā paškontroles dienasgrāmatā, pacienti var mācīties no savām kļūdām un attīstīt zināšanas un izpratni par glikozes līmeni ietekmējošiem faktoriem ikdienā. Biežāk veicot glikozes testus, diabēta pacientam ir iespēja kontrolēt diabēta attīstības gaitu un tādejādi samazināt komplikāciju risku. Tas gan iespējami ilgi saglabā pacienta dzīves kvalitāti, gan palīdz izvairīties no nevajadzīgiem izdevumiem veselības aprūpes budžetā, kas rodas diabēta vēlīno sarežģījumu dēļ. "

Kā rāda statistika, biežāka glikozes kontrole 2. tipa diabēta pacientiem samazina acu saslimšanas gadījumus par 25%, agrīnus nieru bojājumus par 33%, infarkta attīstību par 33%, kā arī nāves gadījumus no diabēta komplikācijām – par 33%.

 "Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā objektīvie rādītāji ir vissliktākie – cukura diabēta slimnieku skaits pieaug ļoti strauji," atzīst Valdis Pīrāgs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs, "ģenētiskais risks saslimt ar diabētu vai kādu citu slimību ir mums visiem, vai slimība parādīsies un kādā vecumā parādīsies, to mēs neviens nezinām. Mūsos visos "sēž iekšā" dažādu slimību aizmetņi. Kas izraisīs šo slimību, vai tā progresēs – tas lielā mērā ir atkarīgs no mūsu dzīvesveida. Veselīgs, aktīvs dzīvesveids, sabalansēta pārtika un vismaz reizi gadā vizīte pie ģimenes ārsta – tas ir obligātais minimums, kas nepieciešams mums visiem", uzsver ārsts.

Papildu informācija

Cukura diabēts mūsdienās ir kļuvis par globālu saslimšanu, un slimnieku skaits turpina strauji pieaugt. Saskaņā ar Cukura diabēta slimnieku reģistra datiem, šī gada 1. janvārī Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 63 000 cukura diabēta slimnieku, kas ir par aptuveni 8000 cilvēku vairāk nekā 2007. gadā. Ja 2003. gadā pasaulē bija reģistrēti 194 miljoni slimnieku, tad 2025. gadā speciālisti prognozē jau 333 miljonu cukura diabēta pacientu.

Biežāk satopami ir divi cukura diabēta tipi – 1. tips un 2. tips. 85-90% saslimšanas gadījumos tiek noteikts otrā tipa diabēts, kuru galvenokārt konstatē pēc 40 gadu vecuma. Otrā tipa diabētu ārstē ar veselīga uztura un regulāra ēšanas režīma palīdzību, piemērotu fizisku aktivitāti un cukura līmeni asinīs pazeminošiem medikamentiem. Dažkārt nepieciešamas arī insulīna injekcijas. Latvijā no 63 395 cukura diabēta slimnieku 2. tipa diabēts ir 59 060 pacientu. Pēdējos gados arvien vairāk 2. tipa diabēts skar jaunus cilvēkus.

Pirmā tipa diabēts ir sastopams 10-15% gadījumos, parasti ar to slimo bērni un jauni cilvēki. Pašlaik Latvijā ir 461 bērns, kas slimo ar cukura diabētu. 1. diabēta tipa gadījumā aizkuņģa dziedzera ß šūnas ir aizgājušas bojā - tās neražo insulīnu pietiekamā daudzumā, rodas insulīna deficīts, līdz ar to insulīns no slimības diagnosticēšanas brīža ievadāms injekciju veidā. Tā ir vienīgā iespēja likvidēt insulīna trūkumu, normalizēt cukura līmeni asinīs un saglabāt veselību. Visbiežākās cukura diabēta pazīmes ir nogurums bez redzama iemesla, neizskaidrojams svara zudums, slāpes, bieža urinācija, redzes pasliktināšanās, tirpšanas sajūta, "skudriņas kājās", lēna brūču dzīšana un strutojošas infekcijas. Otrā tipa cukura diabēta pacientiem šīs slimības pazīmes parādās pakāpeniski un lēni, tās ilgi var palikt nepamanītas.