Čakša: Ar FM panākta kopīga sapratne, ka no nākamā gada algu palielinājumam mediķiem ir jābūt
Rīga. 5.apr., LETA. Ar Finanšu ministriju (FM) panākta vienošanās un sapratne, ka finansējums mediķu algu palielinājumam no nākamā gada ir nepieciešams, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Ministre stāstīja, ka vakar garās sarunās ar FM pārstāvjiem tika panākta vienošanās, ka algu palielinājums veselības nozarē strādājošajiem ir nepieciešams, tomēr par konkrētiem avotiem vai mehānismiem kā to panākt, ministre sīkāk nerunāja, jo pagaidām šis jautājums ir sarunu līmenī.
"Saprotiet pirmais būtiskais solis algu palielinājumam ir sperts, proti, septiņi miljoni eiro piešķirti dzemdību speciālistu un vecmāšu algām, ko varēs sajust jau no 1.aprīļa. Tomēr nākamais būtiskais solis gaidāms nākamajā gadā, jo ir jāatrod veidi kā nepieciešamos 150 miljonus eiro šo mērķu īstenošanai atrast," sacīja ministre.
Tomēr uz jautājumu vai mediķi būtu gatavi gaidīt līdz nākamajam gadam, ministre atbildēja, ka viņa tic spējai vienoties un cilvēku veselajam saprātam. To viņa apstiprināja arī šorīt intervijā Latvijas Radio, piebilstot, ka valdības viena no prioritātēm, ir veselība un pats būtiskākais panākt 9% vietā 12% lielu finansējumu no budžeta.
"Es vienmēr atbalstu diskusijas un jāmeklē pareizais veids, kā panākt iecerēto, jo ir jābūt skaidram, ar kādiem soļiem mēs līdz vēlamajam līmenim nonākam," intervijā Latvijas Radio piebilda Čakša.
Jau ziņots, ka Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes ir iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot normas par normālo pagarināto darba laiku, aģentūru LETA informēja pieteicēju interešu pārstāvis, zvērināts advokāts Ivo Klotiņš.
Pieteicēji ir apstrīdējuši Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensāciju par virsstundu darbu - par stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika. Parastā situācijā darbinieks par darbu, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, saņem piemaksu par virsstundām, taču ārstniecības persona par šo darbu nesaņem piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundām.
Pieteicēji uzskata, ka šāda atšķirīga attieksme ir pretrunā ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu. Pieteicēji ir lūguši atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2009.gada 1.jūlija.
"Ņemot vērā aizskāruma būtību, šis ir likumsakarīgs un loģisks solis, jo arī ārstiem ir jācīnās par savām tiesībām uz adekvātu samaksu un jāpanāk taisnīgs noregulējums. Demokrātiskā valstī nav pieļaujami rupji tās pamatlikumu pārkāpumi," uzsver advokāts.
Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība ir dibināta 2016.gada 5.oktobrī un pārstāv bērnu ķirurgus, kuri strādā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Latvijas Ķirurgu asociācija ir dibināta 1993.gada 22.jūnijā, un tās mērķis ir aizstāvēt ķirurgu profesionālās, tiesiskās un ekonomiskās intereses. Rīgas Dzemdību namā strādājošie ārsti un vecmātes šī gada sākumā aktīvi uzsāka savu tiesību aizsardzību, šobrīd jau apvienojoties pieteikuma iesniegšanā Satversmes tiesā.
LETA jau ziņoja, ka 21.martā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē tika nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1.jūniju, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.
Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīs LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.
Tāpat vēstīts, ka apņēmību ST cīnīties par mediķu tiesībām saņemt papildu atalgojumu par pagarināto darba dienu paudis tiesībsargs Juris Jansons.
Tikmēr Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka, lai pakāpeniski atteiktos no "normālā pagarinātā darba", samazinot to par 20 stundām gadā, ik gadu būtu nepieciešami papildus četri miljoni eiro. Tam nepieciešamos papildu līdzekļus 2018., 2019. un 2020.gadā VM pieprasīs, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas.
Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības personai var noteikt "pagarinātu normālo darba laiku", kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Ja ārstniecības personai noteikts "pagarināts normālais darba laiks", darba samaksu par papildu stundām nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam.
