Cīņai ar vardarbību ģimenē sociālā rehabilitācija vardarbības veicējam būtu jānodrošina obligātā kārtā, nevis brīvprātīgi, šodien, 26.septembrī, konferencē "Kā novērst vardarbību ģimenē? Aktuālās problēmas un risinājumi" norādīja "Resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce.

Konferencē dažādu jomu eksperti un Saeimas deputāti tikās, lai diskutētu gan par līdz šim paveikto vardarbības mazināšanai ģimenē, gan arī par sistēmas uzlabojumiem.

Konferences atklāšanā labklājības ministrs Jānis Reirs (V) norādīja, ka katra trešā sieviete savas dzīves laikā ir cietusi no vardarbības. Tomēr starptautiski pētījumi apliecina, ka vardarbīga uzvedība nav iedzimta, tāpēc to var novērst un mazināt. Kā nozīmīgu pavērsienu Reirs minēja ieviesto mehānismu, kas paredz rehabilitācijas pasākumus nodrošināt gan vardarbībā cietušajiem, gan vardarbības veicējiem. Tāpat Latvijā nu jau darbojas sistēma, ka no dzīvesvietas prom ir jādodas tieši vardarbības veicējam, nevis cietušajam.

Labklājības ministrs gan norādīja, ka līdz šim ir strādāts ar sekām jeb ar jau notikušu vardarbības gadījumu. Tiek sniegts atbalsts, lai palīdzētu cilvēkam atgriezties ikdienas dzīvē un darbā, atgūt pašapziņu un spēju pašam noteikt savu dzīvi. Tomēr vardarbību vispār nevajadzētu pieļaut, uzsvēra ministrs un sacīja, ka tādēļ tik svarīgs ir preventīvais darbs ar sabiedrību. Piemēram, svarīgi ir izglītot vecākus, ka bērna fiziska sodīšana ir nepamatota. Tāpat svarīgi esot cilvēkiem mācīt cilvēkus rīkoties nevardarbīgi, kā arī izglītot dažādu jomu speciālistus vardarbības atpazīšanā.

Tomēr, kā norādīja Lāce, lai gan Labklājības ministrija ir piešķīrusi naudu varmāku rehabilitācijai, šie cilvēki šo iespēju aktīvi neizmanto, līdz ar to varmākām rehabilitācija jāpadara obligāta. Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka citās valstīs vardarbības veicējam ir divas izvēles - vai nu cietums, vai rehabilitācija. Tāpat pagaidu aizsardzību būtu jāpiemēro ne tikai vardarbībā cietušajai personai, bet arī tās bērniem, jo bērns nereti abu vecāku konfliktā kļūst par manipulācijas objektu.

Tāpat Lāce saredz, ka uzlabojumi nepieciešami dažādu iestāžu darbībā, sniedzot palīdzību personai ar bērniem, kura cietusi no vardarbības. Piemēram, policijas darbiniekiem, ierodoties notikuma vietā, par faktu būtu jāpaziņo arī pakalpojuma sniedzējam, kurš strādā ar cietušajiem. Šādā gadījumā pakalpojuma sniedzējam būtu iespējams sazināties ar cietušo.

Lāce norādīja, ka policijai arī nevajadzētu prasīt sievietes piekrišanu par varmākas nošķiršanu, ja redzams, ka ir veikta vardarbība. Sieviete šajā mirklī var būt šoka stāvoklī, nespējot pieņemt lēmumus, skaidroja centra "Marta" pārstāve.

Viņa arī piebilda, ka sieviete var atteikties no rehabilitācijas pakalpojuma, uzzinot, ka viņas personas dati tiks nodoti sociālajiem dienestiem. Līdz ar to šie dati būtu jāsniedz kādā kodētā formā.

"Martas" vadītāja arī norādīja, ka no likuma viedokļa vairāk jāvēršas pret tiem cilvēkiem, kuri iesaista personas prostitūcijā, kā arī pret tiem, kuri šo personu izmanto.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa konferences dalībniekiem norādīja, ka, piemēram, laukos var izveidoties situācija, ka vardarbības gadījumā varmāka tiek nošķirts no ģimenes, bet sievietei paliek rūpes par lielu saimniecību. Arī šāds apstāklis var ietekmēt to, ka sieviete nevēršas pēc palīdzības un par vardarbību neziņo. Līdz ar to risinājums būtu, ka varmākam paliek pienākumi pār saimniecību, bet upura un viņa savstarpējās attiecības kārto kāds speciāli nozīmēts starpnieks.

Tāpat Valsts policijas Prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics norādīja, ka absurda ir situācija, kad gadījumā, ja varmāka upurim nodarījis maznozīmīgus miesas bojājumus, policija var sākt tikai administratīvo procesu, kas nozīmē, ka pāridarītājam tiek piemērots naudas sods. Līdz ar to šajā gadījumā tiek radīts papildu slogs ģimenes budžetam un ieguvējs ir tikai Valsts kase, bet cietušajam palīdzēts netiek.

LETA