Čakša: Reformējot slimnīcas, vērtēsim to kvalitātes rādītājus un iedzīvotāju skaitu
Reformējot Latvijas slimnīcu tīklu, Veselības ministrija (VM) vērtēs to sniegto pakalpojumu kvalitātes rādītājus un iedzīvotāju skaitu tām pieguļošajā reģionā, LTV "Rīta panorāmā" solīja Zaļo un zemnieku savienības virzītā veselības ministre Anda Čakša.
Pēc politiķes vārdiem, reformās galvenais uzsvars būšot uz iedzīvotājiem. Viņa atzīmēja, ka pašreizējās debatēs vairāk tiek runāts par to, vai slimnīcā būs pieejams kāds pakalpojumus, bet netiek runāts par to, vai saņemtais pakalpojums ir kvalitatīvs, tomēr fakts ir tāds, ka ļoti daudzi reģionu iedzīvotāji cenšas savās slimnīcās "neiegulties" un nonākt citās, pēc savas sapratnes kvalitatīvākās slimnīcās.
Čaksa uzsvēra, ka šādos apstākļos ir svarīgi sakārtot slimnīcu tīklu, lai arī tie nebūs populāri lēmumi. Sarunas esot prognozējamas grūtas, jo visi jau grib, "lai tikai reformas neskar mani".
Ministre apgalvoja, ka reformu kartes VM vēl neesot, bet esošajam satraukumam "kājas aug" no Pasaules Bankas ziņojuma, kur nosaukta 21 slimnīca, kurās banka iesaka veikt pārmaiņas. Šobrīd tiekot pārskatīts visu slimnīcu pakalpojumu saturs, un VM mēģinot saprast, kurā vietā Latvijā kādus pakalpojumus piedāvāt.
Pirmais tikšot sagatavots reformu plāns lielajām slimnīcām, kuru plānots pabeigt šogad decembrī, bet nākamgad sekošot piedāvājums par lokālajām slimnīcām. Līdz ar to pašlaik plānos vēl esot iespējamas pārmaiņas.
Čakša arī apgalvoja, ka reformu procesā neesot pamats teikt, ka kaut kas notiktu kāda interesēs, tostarp viņas padomnieces, ar Gulbenes-Balvu slimnīcu apvienību saistītās Alīdas Vānes interesēs. Čakša uzsvēra, ka pati ir uzaicinājusi Vāni par savu padomnieci, taču šajā gadījumā viņai neesot nekādas ietekmes uz to, kā tiek veikta konkrētā reforma, jo lēmuma pieņēmējs ir ministrs.
Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai visi lēmumi ir caurspīdīgi un ir iespējams saprast, pēc kādiem principiem tapusi karte, piebilda ministre.
Čakša cer, ka VM nākamajos gados izdosies iegūt veselības reformām nepieciešamo finansējumu. Ja mēs neatradīsim naudu atalgojumu, ilgtermiņā nebūs, kas nozarē strādā, biedēja politiķe.
Piemēram, pašlaik cilvēkresursi ir ļoti būtiska problēma ātrajā palīdzībā, kur šo problēmu mēģina risināt, veidojot dažāda līmeņa brigādes. Čakša solīja, ka pacientiem neesot pamata bažīties, ka minētā iemesla dēļ pie viņiem varētu atbraukt ārsts, kurš nespēj sniegt palīdzību.
Vienlaikus ministre uzsvēra, ka jārod risinājums un jāsamazina ātrās palīdzības nepamatotas izsaukšanas gadījumu skaits, proti, lai to neizmanto, kā ģimenes ārsta aizvietotāju. Pētījumi rādot, ka pašlaik neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai 60% no izsaukumi esot principā ambulatori.
LETA
2016.gada 7.novembrī
