Apinis: Nodokļu un veselības reformas var izdoties, tikai būtiski ceļot pensionēšanās vecumu
Rīga, 7.apr., LETA. Nodokļu reforma un veselības aprūpes sistēmas reforma var izdoties, tikai pārskatot jautājumu par iedzīvotāju novecošanos, bet tas nozīmētu arī strauju pensionēšanās vecuma celšanu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis.
Apinis norādīja, ka ne Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ne labklājības ministrs Jānis Reirs (V), ne finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nav skaļi pateikuši, ka valsts tuvojas demogrāfiskai katastrofai - pelnītāju skaits sarūk, bet pensionāru skaits pieaug. Turklāt nodokļu reformā būtu jāiekļauj straujāka pensiju vecuma palielināšana.
Apinis pauda viedokli, ka nodokļu reforma savā satvarā paredz divas pretrunīgas normas - nodokļu samazināšanu no vienas puses un nodokļu ienākumu palielināšanu līdz vienai trešdaļai no iekšzemes kopprodukta no otras puses, proti, valstij paredzēts palielināt caur nodokļiem izplūdušo naudas masu no 28% uz 33%.
LĀB prezidents norādīja, ka zemais valsts finansējums ir viena no galvenajām veselības aprūpes sistēmas problēmām veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā - Latvijā pacientu tiešie maksājumi ir 38,8% no kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji - 16,51%.
Tāpat Apinis pauda, ka visi valsts vadītāji tieši vai netieši atzinuši, ka tieši sociālā nodokļa 1% piesaiste veselības aprūpei ir labākais veids, kā personalizēt veselības pakalpojuma saņēmējus pēc pazīmes - nodokļu maksātājs vai nemaksātājs. Tomēr problēma esot, ka uzkrājums valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā ir niecīgs, turklāt demogrāfijas krīze un emigrācija jau patlaban kļūstot par bīstamām problēmām sociālajam budžetam.
Jau ziņots, ka VM piedāvājusi veselības aprūpes reformu projektu, kas skar izmaiņu un uzlabojumu veikšanu dažādās sfērās. Ministrijām un sabiedrībai nodotais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu orientējas uz pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, taču risina arī darbiniekiem aktuālus jautājumus, norādījusi Čakša.
Viņa pauda, ka reformas uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā. Saskaņā ar reformu 2023.gadā plānots veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta, novirzot nozarei papildu 827 738 956 eiro, norāda VM.
Tāpat ziņots, ka Finanšu ministrijas plānotā nodokļa reforma paredz novirzīt veselības aprūpei 1% no sociālām iemaksām, norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņa arī uzskata, ka sociālajā budžetā reformas rezultātā varētu palielināties ieņēmumi, kas ļaus īstenot šādu ieceri.
Čakša, runājot par turpmāko nozares finansējumu, teica, ka ļoti cer uz FM piedāvāto nodokļu plānu, ka tiks rasts veids, lai nodrošināt veselības aprūpes vajadzībām. Viņa atbalsta daļas sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpes nozarei.
Veselības ministrijas mērķu sasniegšanai nākamgad nepieciešami papildu 150 miljoni eiro.
