Keris: Valsts veselības apdrošināšanas ieviešana nav risinājums
Rīga, 1.jūn., LETA. Valsts veselības apdrošināšana nav risinājums veselības aprūpes papildu finansējuma rašanai, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Keris norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc Veselības ministrija (VM) tomēr sliecas idejas par valsts veselības apdrošināšanas virzienā, turklāt LVSADA neatbalsta veselības ministres Andas Čakšas pausto, ka jānodrošina veselības apdrošināšanas piesaiste sociālajam nodoklim.
Pēc Kera paustā, veselības apdrošināšanas ieviešana netiek atbalstīta arī no Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) puses, ja vien ministrija nav saņēmusi kādu jaunu informāciju par viņu nostāju.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka PVO eksperti šonedēļ VM vērsa uzmanību, ka iespēja no valsts budžeta apmaksāt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību un pārējos pakalpojumus segt no veselības apdrošināšanas iemaksām nav rentabla, rada netaisnīgu attieksmi un sliktākus rezultātus veselības jomā un tādas sistēmas ieviešana nebūtu attaisnojama.
Vienlaikus Keris norādīja, ka valsts veselības apdrošināšanas ieviešana nav atbalstāma, turklāt nav arī skaidrs, pēc kādiem nosacījumiem tiks izvēlēts, kuram iedzīvotājam piešķirt dalīto grozu, bet kuram - pilno.
Keris atgādināja, ka, tāpat kā Čakša, ir kategoriski pret valsts veselības apdrošināšanu fiksētā maksājuma veidā, jo tas būtiski palielinās nevienlīdzību Latvijas iedzīvotāju vidū.
Keris teica, ka LVSADA piedāvā problēmas risināšanai veselības aprūpes finansēšanai novirzīt daļu darbaspēka nodokļa, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, vai nesamazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par 3 procentpunktiem, bet tos novirzīt veselības aprūpes nodrošināšanai. Vēl viens variants, ar kuru varētu palielināt veselības aprūpes finansējumu, esot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana par 1%.
Kā aģentūrai LETA šodien pauda Čakša, VM piedāvās divu veidu valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu grozus, proti, dalīto jeb neatliekamo un pilno pakalpojumu grozu.
Politiķe norādīja, ka neatliekamajā grozā tiks ietverti neatliekamās medicīniskās palīdzības un ģimenes ārsta pakalpojumi, kā arī pakalpojumi grūtniecēm un cilvēkiem, kas sirgst ar slimībām, kas var apdraudēt pārējos iedzīvotājus. Vienlaikus ministre norādīja, ka šis ir pakalpojumu groza uzmetums un tas varētu tikt papildināts.
Savukārt pilnajā grozā tiks iekļauti dažādi ambulatorie, dienas stacionāra, plānveida un līdzīgi pakalpojumi, skaidroja Čakša.
Vienlaikus viņa atgādināja, ka VM nav mainījusi nostāju un ir pret valsts veselības apdrošināšanu fiksētā maksājuma veidā. VM un ministre iestājas par to, ka jānodrošina veselības apdrošināšanas piesaiste sociālajam nodoklim, īpaši ņemot vērā ēnu ekonomikas apmēru Latvijā, piebilda Čakša.
Tāpat ziņots, ka pēc koalīcijas padomes sēdes Kučinskis atzina, ka viens fiksēts maksājums par veselības aprūpi visiem varētu nebūt labākais variants.
Premjeram piekrīt arī koalīcijas partneri, kuri uzskata, ka šim maksājumam jābūt diferencētam, ja tāds tiktu ieviests.
Valdības vadītājs sacīja, ka 20 eiro mēnesī par obligāto veselības apdrošināšanu ir darba devēju un arodbiedrību priekšlikums, bet par to vēl nav panākta vienošanās. Vēl notiks veselības aprūpes darba grupas sanāksmes, kā arī koalīcijas partiju diskusijas.
Kučinskis norādīja - pozitīvi, ka par to tiek runāts, bet tas nav labākais risinājums, jo tas nenodrošina progresivitāti, savukārt Latvijā cilvēkiem ir atšķirīgs ienākumu līmenis. Turklāt premjers piebilst, ka starp piedāvātajiem risinājumiem, ko iesniegt apspriešanai koalīcijā varētu palikt obligātā veselības apdrošināšana un sasaiste ar nodokļu nomaksu.
Tāpat ir skaidrs, ka veselībai ir jārod "ārējais finansējums", jo iekšējo rezervju neesot, kā arī tikai uz līdzekļu pārdales rēķina nevar palielināt finansējumu veselības aprūpei, piebilda valdības vadītājs. Tātad "kādam būs jāmaksā, teorētiski tie var būt darba devēji, darba ņēmēji, vai visa sabiedrība kopumā", piebilda Kučinskis.
