Circene: Atzīt par spēku zaudējušu koncepciju par veselības apdrošināšanu ir gļēvi
Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene Veselības ministrijas (VM) ieceri atzīt par spēku zaudējušu koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredzēja obligātu veselības apdrošināšanu, vērtē kā populistisku un gļēvu.
Ekspolitiķe sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka Saeimā pirmajā lasījumā šo koncepciju atbalstīja un saskaņoja. Šāda veselības aprūpes finansēšanas sistēma jau ir ieviesta Lietuvā, norādīja bijusī ministre un piebilda, ka "vienreizējas dotācijas nekad veselības aprūpes sistēmu Latvijā nesakārtos". "Pat ja šodien iedotu 100 miljonus eiro, mēs to nevarētu iestrādāt budžetā ilgtermiņā."
Circene stāstīja, ka koncepcija par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli paredzēja - jau šogad mediķu algas būtu palielinātas, kā arī pensionāriem ģimenes ārsta apmeklējums būtu par brīvu, šādi mudinot seniorus sākotnēji pēc palīdzības vērsties pie primārās aprūpes ārstiem. Tāpat, ieviešot koncepciju, būtu izdevies jau šogad pacientu līdzmaksājumu par slimnīcās stacionārā pavadītu dienu samazināt līdz septiņiem eiro, ne desmit, kā tas ir šobrīd, ir pārliecināta Circene. "Ja mēs apstādinām un atceļam šo virzību, mēs atkāpjamies atpakaļ trīs soļus tajā sistēmā, kāda mums bija pēc krīzes situācijas."
Bijusī veselības ministre skaidroja, ka Latvijas kaimiņvalstis šādu koncepciju ieviesa jau pirms septiņiem līdz desmit gadiem, un "viņiem veselības aprūpe attīstās veiksmīgi - samazinās rindas, mediķu algas ir pieaugušas, samazinājušies pacientu līdzmaksājumi, tieši tādēļ, ka ir sakārtota sistēma".
Viņa uzskata, ka pret koncepcijas ieviešanu ir "visi tie, kuri ir ieinteresēti, ka šī sistēma saglabājas necaurspīdīga, kurā sajaucas valsts ieguldītie līdzekļi ar privātajiem līdzekļiem". "Ja iedzīvotājs, ejot pie ārsta, nezina, vai viņam līdzmaksājums būs trīs, pieci, desmit vai 100 eiro, tas ir tieši esošās sistēmas rezultāts," norādīja Circene un piebilda, ka tad, "kad šo sistēmu vēlējās pirms diviem gadiem sakārtot, iestājās pretī tās grupas, kuras no tā šobrīd iegūst labumu".
Vaicāta, kuras ir šīs grupas, Circene sacīja, ka, pirmkārt, jārunā par to, "ka tā ir primārā veselības aprūpe", jo neatliekamā medicīniskā palīdzība visiem Latvijas iedzīvotājiem jau tiek pilnībā nodrošināta neatkarīgi no materiālā ieguldījuma.
Savukārt daudzi no tiem, kuri Latvijā nedzīvo, vasarā šeit ierodas kopā ar savām ģimenēm. Tā kā daudziem šo ģimeņu bērniem ir Latvijas personas kods, viņi šeit saņem veselības aprūpi, neieguldot nevienu eiro kopējā finansējumā, stāstīja bijusī ministre.
Viņa sacīja, ka "šādi visvairāk cieš tieši pensionāri ar sliktāku veselību, jo viņiem veselības aprūpes pakalpojumi nepieciešami trīs reizes biežāk nekā darbspējas vecuma cilvēkiem. Šī nauda aiziet ne tai mērķa grupai, kurai tā vajadzīga".
Jau ziņots, ka šodien valsts sekretāru sanāksmē izskatīts VM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atzīt par spēku zaudējušu 2013.gadā valdības apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, aģentūru LETA informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Koncepcija paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanas kārtību.
Kā ziņots, 2014.gada sākumā VM izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā.
Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānoja nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju.
LETA
