Biedrības aicina politiķus neapmaksāt PB pētījumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina politiķus neapmaksāt Pasaules Bankas (PB) pētījumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, informē LĀB pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.
Paziņojumā medijiem tiek norādīts, ka abas organizācijas ir iepazinušās ar PB ekspertu veikto apjomīgo pētījumu un ieteikumiem veselības aprūpes sistēmas stratēģijai prioritāro slimību jomā Latvijā un atzīst to par nekvalitatīvu. Pētījumā vērojama datu neatbilstība patiesajai situācijai, un dažos no aspektiem nav analizēta privātā sektora līdzdalība medicīnas pakalpojumu sniegšanā.
Tāpēc atklātā vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS) rosināts neapmaksāt šo PB ekspertu pētījumu un atzīt to par nekvalitatīvu.
Kā norāda biedrībās, lai arī pētījuma metodika ir loģiska un varētu tikt izmantota minētajā nolūkā, sasniegtais rezultāts nav uzskatāms par pietiekamu praktisku strukturālo reformu tālākai virzīšanai Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
Tāpat reformu tālākā virzīšana, uzskatot pētījuma rezultātus par pierādījumiem, padziļinās krīzi veselības aprūpes sistēmā un varētu sagraut iedzīvotāju tiesisko paļāvību, uzskata biedrības. "Izstrādātais dokuments ne tuvu nav viendabīgs, jo tajā racionāli ieteikumi mijas ar aplamiem, atstājot iespaidu, ka autoru grupa to radījusi lielā steigā un ka tam īsti nav bijis neviena saimnieka," teikts paziņojumā.
Tiek arī norādīts, ka liela daļa no pētījuma secinājumiem ir balstīti "aplami" izvēlētos, nekvalitatīvos, kļūdainos vai nezināmas izcelsmes datos, kas liedz balstīt reformu pamatojumu šajā pētījumā. "Ja šis pētījums Latvijas valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro, LĀB un LSB kategoriski pieprasa nemaksāt par to tā sliktās kvalitātes dēļ."
Organizācijas skaidro, ka PB pētījuma sliktā kvalitāte galvenokārt izskaidrojama ar to, ka tas balstīts pieņēmumos un nepilnīgos vai pat aplamos datos. Pētījumā, piemēram, gandrīz nemaz nav ņemts vērā privātais sektors, kas Latvijā veic lielāko daļu ambulatoro pakalpojumu.
Tāpat biedrības skaidro, ka, balstot secinājumus Rīgas statistiskā reģiona datos, autori ir zaudējuši izpratni par Rīgas plānošanas reģiona funkcionalitāti, jo galvaspilsēta ir funkcionāli cieši saistīta ar atšķirīga lieluma piepilsētām, ko vispārīgi var raksturot ar iedzīvotāju svārstmigrāciju diennakts periodā. Tas novedis, piemēram, pie aplamas atziņas, ka Tukuma slimnieki būtu vedami uz Ogri. Nav ņemts vērā arī valsts ģeopolitiskais stāvoklis, valsts drošības apsvērumi, militārās medicīnas vajadzības, iedzīvotāju iespējas saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Tāpat pētījumā ir ignorētas tās operācijas un manipulācijas, kuras valsts neapmaksā.
Kā norāda biedrībās, lielākās neskaidrības tomēr radījusi autoru pašu atpazītā problēma, ka viņi nav izpratuši saskaņā ar pilna darba laika ekvivalentu izveidotās amata vietas ārstniecības personām, viņu faktisko skaitu un noslodzi. Tā neizskaidrojamu iemeslu dēļ eksperti ir saskaitījuši 220 ārstus, kas veic intravazālu lielo asinsvadu katetrizāciju, lai gan to veic tikai aptuveni 28 sertificēti kardiologi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājā un Daugavpilī. Neesot pamanīti arī ārstu palīgi, kuri veic lielāko daļu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu.
LĀB un LSB gatavojot informāciju PB un Eiropas organizācijām par šādu bezatbildīgu pētījumu un ieteikumiem Latvijas medicīnas nozarei.
Kā septembrī notikušajā sanāksmē starp PB ekspertiem un slimnīcu pārstāvjiem norādīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Daina Mūrmane-Umbraško, NVD pētniekiem nodeva visus pieejamos datus. Šos datus gan NVD sistēmā ievada pašas ārstniecības iestādes. NVD saredz problēmas ar šiem datiem. Mūrmane-Umbraško norādīja, ka tas ir visu uzdevums - uzlabot datu kvalitāti.
Savukārt PB pārstāvis Filips Kohans toreiz norādīja, ka pētnieki eksperti pavadījuši vairākas nedēļas, datus tīrot un analizējot, kuri ir labi un kuri - ne tik labi.
Kā ziņots, pētījumā secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.
Piemēram, secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena slimnīca Latvijā - Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit gadījumus gadā. Tomēr lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas reizes gadā.
Pētnieki secina, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.
PB norāda, ka minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm. Otra iespēja ir nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.
LETA
2016.gada 5.oktobrī
