Biedrība: Politika ļauj veidot ciešas attiecības starp farmācijas kompānijām un ārstniecības iestādēm
Patlaban veselības politika Latvijā ļauj veidot tādas struktūras, kas rada ciešas attiecības starp farmācijas kompānijām, aptieku tīkliem un medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, secinājusi biedrība "Veselības projekti Latvijai".
Kā norāda organizācijas juriste un pētniece Santa Slokenberga, šādas struktūras ļauj to dalībniekiem nodrošināt iespējami lielu peļņu, vienlaikus samazinot pacientiem iespēju iegūt pieejamu un kvalitatīvu ārstniecību. Lai arī pārdomāta integrācija veselības nozarē var sniegt ieguvumus pacientiem, šobrīd tā veidota ar mērķi nodrošināt labvēlīgus apstākļus konkrētām uzņēmumu grupām, apdraudot ārstniecības un farmaceitiskās aprūpes kvalitāti un pieejamību.
Augustā biedrība "Veselības projekti Latvijai" aizsākusi pētījumu ar mērķi izpētīt farmācijas nozares dalībnieku savstarpējo mijiedarbību un to potenciālo ietekmi uz sabiedrības veselību. Pētījuma rezultāti liecina, ka pašreizējais nozares regulējums nav uzskatāms par savienojamu ar kvalitatīvu un pieejamu ārstniecības un farmaceitisko aprūpi.
Biedrība secinājusi, ka esošais regulējums Latvijā ir labvēlīgs vertikālai un horizontālai sadarbībai jeb integrācijai, kas apvieno gan zāļu izplatītājus, gan arī ārstniecības pakalpojumu sniedzējus. Vertikālā integrācija jeb sadarbība farmācijas nozarē ļauj veidot sadarbības tīklus starp aptiekām un zāļu lieltirgotavām vai ražotājiem, kur ekonomiskais labums, kas tiek gūts sadarbības rezultātā, tiek sadalīts starp tīklā iesaistītajam pusēm, nesasniedzot gala patērētāju.
Savukārt horizontālā integrācija farmācijas jomā ir vērsta uz aptieku ķēžu veidošanos, kur to esamība ļauj izplatītājiem efektīvi kontrolēt zāļu cenu un patēriņu, veicinot aptieku, vai, ja tās ir daļa no vertikālas struktūras, tīkla labumu. Šāda struktūra apdraud tiesības uz kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, norāda organizācijā.
Papildus integrācijai starp zāļu izplatīšanā iesaistītajām pusēm var tikt iesaistītas ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas. Šādā gadījumā integrācijā iesaistītie ārstniecības pakalpojumu sniedzēji ir tieši ieinteresēti konkrētu zāļu izplatībā un var veicināt to noietu. Pacientam var netikt izrakstītas vai rekomendētas piemērotākās zāles atbilstoši veselības stāvoklim un finansiālajai situācijai, bet izplatīšanai izdevīgākās, tādējādi apdraudot pacienta tiesības uz kvalitatīvu ārstniecību.
Papildus ekonomiskajiem apsvērumiem spēcīgu vertikāli un horizontāli integrētu struktūru veidošanās mazina veselības aprūpes speciālistu profesionālo organizāciju ietekmi, kas tiešā veidā atsaucas uz ārstniecības kvalitāti, jo tieši tās ir uzņēmušās lomu par speciālistu tālākizglītību, aprūpes kvalitātes standartiem un profesijas attīstību. Integrēto struktūru orientēšanās uz efektivitāti, produktivitāti un kontroli apdraud speciālistu profesionālo neatkarību un iespējas sniegt pakalpojums atbilstoši pacienta individuālām vajadzībām, uzsver "Veselības projekti Latvijai".
Kā norāda Slokenberga, valsts pārvaldes iestādēm būtu jāizvērtē sekas, ko šīs integrācijas struktūras rada ārstniecības un farmaceitiskās aprūpes tirgum, un Veselības ministrijai būtu jāsaprot, vai pašreizējā nozares politika ir sabiedrības veselību veicinoša, un atbilstoši jārīkojas, savukārt Konkurences padomei būtu jāizpēta, vai un ciktāl liberalizētais tirgus ir savienojams ar konkurences tiesību normām.
Pētnieku ieskatā Latvijā nepieciešami radikāli risinājumi, sekojot citu Eiropas valstu piemēram - krasi ierobežojot vai pat aizliedzot integrācijas struktūru veidošanos tiktāl, ciktāl tiek apdraudētas pacienta tiesības uz kvalificētu ārstniecību un kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi.
Jau ziņots, ka "Veselības projekti Latvijai" aicina Veselības ministriju turpināt veidot un īstenot tādu veselības nozares politiku, kas mazinātu farmācijas industrijas ietekmi kopumā, tostarp tās lobēšanas ietekmi normatīvo aktu izstrādē, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Biedrībā norāda, ka šogad pirmo reizi tika publiskoti dati par zāļu ražotāju maksājumiem ārstiem un ārstu profesionālajām organizācijām. Pētījumi rāda, ka sadarbība ar farmācijas industriju var ietekmēt gan ārstu zāļu izrakstīšanas paradumus, gan konkrētu zāļu iekļaušanu vadlīnijās - ieteikumos, kā ārstēt pacientus ar noteiktām diagnozēm. Šādos gadījumos zaudētājs no zāļu ražotāju un ārstu sadarbības ir pacients, uzsver organizācija.
LETA
2016.gada 1.novembrī
