Biedrība saskata vairākas problēmas cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem aprūpē
Biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda" saskata vairākas problēmas cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem aprūpē, tai skaitā sociālās aprūpes iestādēs, kā arī norāda uz problēmām ar psihiatriskās diagnozes noņemšanu.
Kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē stāstīja "Zelda" juriste Annija Mazapša, šobrīd cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem trūkst sabiedrībā balstītu pakalpojumu, bet dienas centri vai grupu dzīvokļi pat cilvēkus "izmet", ja netiek galā ar viņu uzvedību. Tāpat šie cilvēki nereti tiek virzīti uz darbošanos dienas centros tā vietā, lai veicinātu viņu iesaisti darba tirgū.
Problēmas pastāvot arī ar pakalpojumiem, kas domāti vecākiem ar garīga rakstura traucējumiem. Piemēram, jaunā māte ar traucējumiem dienas centrā var uzturēties vien tik ilgi, kamēr viņas bērnam paliek seši mēneši. Līdz ar to pēc tam nav zināms, kas ar šiem cilvēkiem notiek un pastāv iespēja, ka bērns pat mātei tiek atņemts. Tāpat bērniem, kuru vecākiem ir garīga rakstura traucējumi, netiek nodrošināta psiholoģiskais atbalsts, lai palīdzētu bērnam saprast, kas notiek ar viņa vecāku un ka viņš pie tā nav vainīgs, stāstīja Mazapša.
Aktuālas problēmas pastāvot arī sociālās aprūpes institūcijās. Mazapša stāstīja, ka katrā šajā iestādē ir sava kārtība, kas tajā mītošajiem cilvēkiem uzliek dažādus ierobežojumus. Cilvēki nevar brīvi iziet ārā, citur, lai to darītu, nepieciešams psihiatra atzinums, tomēr šis speciālists uz vietas var nebūt pat mēnesi.
Tāpat pārvietošanās ierobežojumi varot tikt izmantoti kā sodi. Biedrībai zināms gadījums, kad sociālās aprūpes iestādes klientam bijis konflikts ar darbiniekiem un tie viņam neļāvuši nekur iet mēnesi. Savukārt kādā citā gadījumā novērots, ka iestādei nepatīk, ka pacientam diagnozi uzstāda cits psihiatrs. Biedrībai zināms, ka kāds psihiatrs vienam pacientam konstatējis, ka viņam nevajag medikamentus, ko iestādē viņa "grūž" iekšā, lai viņš būtu mierīgs. Līdz ar to cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir ierobežotas arī iespējas izvēlēties savu ārstu.
Bez jau minētā, iestādēs pastāvot arī vardarbība pacientu starpā. Tomēr institūciju risinājums tam ir vienkārši cietušo pārcelt uz citu iestādi, nevis piedāvāt arī sociālo rehabilitāciju.
"Zelda" ieskatā sociālās aprūpes institūcijas "nekad nepaliks labākas", tāpēc nepieciešama deinstitucionalizācija. Deinstitucionalizācija ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.
Tāpat "Zelda" norāda uz problēmām gadījumos, ja pacients vēlas psihiatrisko diagnozi "noņemt". Mazapša stāstīja, ka valstī nav skaidra procesa, kā to izdarīt, jo katram psihiatram ir sava kārtība. Viņas uzskatā, valstij šajā procesā ir jāievieš kārtība. Kā piemērs šai problēmai tika minēts padomju disidents Ģederts Melngailis, kuram joprojām diagnoze nav dzēsta.
LETA
2016.gada 13.decembrī
