Biedrība: Lai sekmētu uzticēšanos patentbrīvajām zālēm, jākliedē dažādi mīti
Latvijas iedzīvotāji joprojām pārmaksā vairākus miljonus eiro gadā par zālēm, kurām ir pieejama lētāka alternatīva ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti - ģenēriskie jeb patentbrīvie medikamenti, norāda biedrības "Veselības projekti Latvijai" pārstāve Ieva Salmane-Kuļikovska.
Lai arī 72% Latvijas iedzīvotāju zina, ka daudzām zālēm ir līdzvērtīgas un lētākas alternatīvas, tikai piektā daļa jeb 21% respondentu atzīst, ka priekšroku dotu ģenēriskajiem medikamentiem. Zāļu izvēlē būtisks faktors ir ārsta un farmaceita ieteikumam, kas nereti balstīts uz subjektīviem kritērijiem, liecina biedrības Veselības projekti Latvija veiktais pētījums.
Daļai ārstu un farmaceitu ir negatīvs viedoklis par ģenēriskajām zālēm, kas lielākoties tiek pamatots ar pētījumu trūkumu. Tai pat laikā ārsti un farmaceiti bieži atzīst, ka nav meklējuši un iepazinušies ar pētījumiem par ģenērisko zāļu efektivitāti un drošumu. Būtisks informācijas avots ārstiem un farmaceitiem ir farmācijas firmu pārstāvji. Salīdzinoši vairāk pozitīvas informācijas par ģenēriskajām zālēm Latvijas iedzīvotāji saņem no farmaceitiem, bet vairāk negatīvas - no medijiem un ārstiem speciālistiem. Raksturīgi, ka ģenēriskās zāles bieži tiek piedāvātas tikai tajos gadījumos, kad pacients finansiālu apsvērumu dēļ nevar iegādāties oriģinālpreparātu, kā arī gadījumos, kad pacients pats uzdod jautājumu par ģenērisko zāļu pieejamību.
Ģimenes ārstiem un farmaceitiem ir izveidojušies subjektīvi kritēriji, uz kuriem balstoties viņi pacientiem iesaka oriģinālās vai ģenēriskās zāles, un šie kritēriji nereti sakņojas apgalvojumos, kas nav zinātniski pamatoti. Kā raksturīgus mītus var minēt uzskatus, ka ģenēriskajām zālēm pievienotas nekvalitatīvas palīgvielas, tās nav piemērotas bērniem un smagāku saslimšanu gadījumos u.tml. Tikai neliela daļa ārstu ziņo Zāļu valsts aģentūrai par novērotajām ģenērisko zāļu kvalitātes problēmām vai blaknēm.
"Ārsta un farmaceitu rekomendācijām ir būtiska loma zāļu izvēlē - viņi lielā mērā ietekmē un veido pacientu uzskatus un pārliecību. Tāpēc pirmais nosacījums ir balstīties uz zinātniskiem pierādījumiem, nevis subjektīviem kritērijiem. Tāpat nepieciešama daudz aktīvāka ārstu un farmaceitu sadarbība ar Zāļu valsts aģentūru, ziņojot par ģenērisko zāļu kvalitātes problēmām vai blaknēm. Ja valsts veselības politikas iecerēs paredzēta ģenērisko zāļu īpatsvara palielināšana, ir svarīgi kliedēt mītus un stereotipus par ģenēriskajām zālēm, kas izplatīti gan speciālistu vidū, gan pastarpināti tiražēti medijos," uzsver Veselības projekti Latvijai pārstāve Ieva Salmane-Kuļikovska.
Apjomīgais pētījums "Ģenērisko zāļu lietošana Latvijā: iedzīvotāju un speciālistu informētība, viedokļi un pieredze" veikts, lai noskaidrotu, kādi attieksmē un pieredzē balstīti faktori traucē palielināt ģenērisko zāļu īpatsvaru Latvijā. Pētījumā iekļauti Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati, intervijas ar ģimenes ārstiem un farmaceitiem, kā arī mediju satura analīze sešu gadu periodā (no 2009.-2014.gadam).
