Belēvičs atteicies no ieceres pārdalīt finansējumu par labu valsts slimnīcām

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir atteicies no ieceres par finansējuma pārdali no privātajām veselības aprūpes iestādēm, kuras arī sniedz valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus, uz valsts slimnīcām, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Kā aģentūrai LETA sacīja veselības ministrs: "Mēs neplānojam vairāk kvotu pārbīdi, noņemot tās privātajiem par labu valsts slimnīcām. Es šo apstiprinu - šis jautājums ir noņemts no dienas kārtības."

Šādu solījumu pagājušajā nedēļā ministrs deva arī Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam un valdes loceklim Mārim Andersonam.

Belēvičs skaidroja, ka šāda veida "pārbīde", protams, nāktu par labu valsts un pašvaldību slimnīcām, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tajā pašā laikā finansējuma pārdale negatīvi ietekmētu "pārējos", tostarp lielākoties privātās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

Ministrs gan uzsvēra, ka šajā gadījumā tas nav bijis galvenais iemesls, kāpēc atteikties no šādas ieceres. "Es neguvu pārliecību, ka pacients iegūs no šādas kvotu pārbīdes," sacīja ministrs un piebilda, ka ir dzirdējis virkni argumentu, kāpēc finansējuma pārdale pacientus neietekmētu pozitīvi.

Vaicāts par argumentiem, Belēvičs sacīja, ka "tā atkal ir atsevišķa diskusija un es šobrīd negribu viņā ielaisties".

Savukārt taujāts, kā citādāk varētu palielināt finansējumu slimnīcām, Belēvičs sacīja, ka par to tiek domāts. "Naudu jau vajag prasīt un var prasīt tikai tad, kad viņa ir," norādīja ministrs un skaidroja, ka Veselības ministrija (VM) saredzēja iespēju "paprasīt budžeta dotāciju" no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pāri palikušajiem līdzekļiem - 5,7 miljonus eiro, kurus valdība piešķīra slimnīcu valsts galvotā aizdevuma atmaksai šajā gadā. "Ar līdzīgu aci skatīsimies arī nākamgad," piebilda politiķis.

Belēvičs arī atzīmēja, ka nākamo gadu veltīs, lai izstrādātu obligātās veselības apdrošināšanas modeli, kas dotu papildu finansējumu veselības aprūpes budžetā. Pagaidām gan viņš nevarēja komentēt, kas būs šī modeļa finansējuma avoti.

Jau ziņots, ka oktobra sākumā Belēvičs vēl plānoja, ka 10-20% no finansējuma ārstniecības iestādēm, kuras nesniedz neatliekamo palīdzību, varētu novirzīt tām slimnīcām, kuras sniedz šāda veida palīdzību.

Ministrs toreiz sacīja, ka VM ir plāns no nākamā gada stiprināt tās veselības aprūpes iestādes, kuras sniedz neatliekamo palīdzību. Tā kā šīs slimnīcas pārtērē sev piešķirtās kvotas, sapratīgs risinājums būtu finansējumu pārdalīt, nepazaudējot svarīgāko no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri nesniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tāpat tiktu saglabātas unikālās programmas, kas ir privātajā sektorā.

Veselības ministrs atzina, ka par šādu ieceri vēl nepieciešams diskutēt ar nozari, tomēr neatkarīgi no diskusiju rezultāta viņš plāno ar šādu iniciatīvu vērsties valdībā, jo nevienam nepatīkot, ja tam atņem finansējumu. "Visu, kas gūst atbalstu pacientos, mēs cenšamies ieviest pat tad, ja nozare, kurai atņem kaut ko nost, iebilst," sacīja Belēvičs.

Viņš arī uzsvēra, ka pacientus šāda finansējuma pārdale neietekmēs, jo kopumā līdzekļi veselības aprūpei nesamazināsies.

LETA