Belēvičs apsvērs iespēju nolikt deputāta mandātu, jo tas vienkāršotu KNAB lēmumu pārsūdzēšanu
Veselības ministrs un Saeimas deputāts Guntis Belēvičs (ZZS) apsvērs iespēju nolikt parlamentārieša mandātu, jo tas varētu atvieglot procesu, kādā iespējams pārsūdzēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) attiecībā uz politiķi pieņemtos lēmumus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB ir lūdzis Saeimu vēl vienā lietā izdot administratīvai sodīšanai deputātu Belēviču. Tāpat birojs sācis jaunu pārbaudi par Belēviča iespējamiem likumpārkāpumiem. KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA pastāstīja, ka birojs veica pārbaudi saistībā ar Belēviča rīcību, šogad 6.maijā izdodot rīkojumu, kas paredzēja apstiprināt Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvu. Toreiz par padomes locekli tika apstiprināts Belēviča dēls Artūrs Belēvičs. Savukārt 9.jūnijā Belēvičs izdeva rīkojumu, kas paredzēja apstiprināt jaunu Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvu, no padomes izslēdzot savu dēlu.
Belēvičs aģentūrai LETA skaidroja, ka šo jautājumu plāno pirmdien, 19.oktobrī, pēc Ministru kabineta komitejas sēdes pārrunāt ar premjerministri Laimdotu Straujumu (V). Komentējot KNAB rīcību, ministrs pauda, ka biroja ierosinātās lietas neiztur nekādu juridisko kritiku. No Belēviča pieņemtajiem lēmumiem nedz viņš, nedz deputāta ģimenes locekļi labumu nav guvuši, uzsvēra ministrs.
Belēvičs piebilda, ka pašlaik nesaņem deputāta algu, līdz ar to jauna parlamentārieša nākšana viņa vietā valstij izmaksās dārgāk, jo būs jāsāk maksāt atlīdzība. Zaļo un zemnieku savienības vēlēšanu sarakstā nākamais pēc iegūto punktu skaita ir Valdis Kalnozols, skaidroja politiķis.
Taujāts, vai būtu gatavs ieņemt deputāta amatu, Kalnozols aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik uz šo jautājumu ir "grūti uz sitiena atbildēt". Taču Kalnozols pieļauj iespēju, ka, ja Belēvičs izšķirsies par labu deputāta mandāta nolikšanai, tad viņš varētu piekrist kļūt par Saeimas deputātu.
Kā ziņots, KNAB uzskata, ka Belēvičs, izdodot abus rīkojumus, veica darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt viņa dēla personiskās vai mantiskās intereses, līdz ar to nonāca interešu konflikta situācijā un pārkāpa likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto aizliegumu. Par minēto faktu Belēvičam 24.septembrī noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un septembra beigās Saeimai nosūtīts lūgums izdot Belēviču administratīvajai sodīšanai.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo jautājumu plānojusi skatīt 28.oktobrī, jo ministrs nākamnedēļ dosies komandējumā uz Baltkrieviju, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S). Uz komisijas sēdi tiks aicināts gan ministrs, kurš vēlēšoties skaidrot savu pozīciju, gan KNAB pārstāvji.
Dūša pastāstīja, ka pašlaik KNAB veic pārbaudi arī par iespējamiem Belēviča pārkāpumiem, neievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, kas nosaka, ka ministri nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem publisko iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus. Plašāk gan KNAB šobrīd šīs pārbaudes apstākļus nekomentē.
Jau ziņots, ka Belēvičs šogad vairākkārt nonācis KNAB un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) redzeslokā.
KNAB jau vasaras sākumā bija lūdzis Saeimai atļauju piekrist Belēviča administratīvai sodīšanai saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, viņam lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču. Vasarā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās, ka par Belēviča nodošanu administratīvai sodīšanai varēs lemt tikai tad, kad arī KNAB dos skaidrojumu par administratīvajā protokolā konstatētajām nepilnībām. Pagaidām šajā lietā Belēvičs nav izdots sodīšanai.
KNAB arī augustā paziņoja, ka sāka pārbaudi saistībā ar ministra došanos komandējumā ar savu dzīvesbiedri - ministra biroja vadītāju Ingu Štāli. Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka šajā gadījumā likuma pārkāpumu gan KNAB nav konstatējis, bet varot runāt tikai par ētiku.
Tikmēr oktobra sākumā Saeima nolēma piekrist Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības par miljona eiro aizdevuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Iepriekš Belēviča izdošanai sodīšanai piekrita arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
VID vēstulē Saeimas komisijai skaidrojis, ka ministrs amatā stāšanās deklarācijā pagājušajā gadā nav norādījis aizdevumu viena miljona eiro apmērā. Pats Belēvičs iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka amatpersonas deklarācijā aizmirsis norādīt miljona aizdevumu dēlam. Viņš norādīja, ka izsniegto aizdevumu viena miljona eiro apmērā nav norādījis deklarācijā, kuru VID iesniedza, kad stājās amatā.
LETA
