Belēvičs aicina Čakšu samazināt nepamatotu vizuālo diagnostikas izmeklējumu veikšanu
Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs aicina tagadējo veselības ministri Andu Čakšu samazināt nepamatotu vizuālo diagnostikas izmeklējumu veikšanu.
Viņš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā atsevišķi medicīnas pakalpojuma tarifi ir ārkārtīgi "trekni" un finansiāli ļoti izdevīgi, un viens no piemēriem ir virkne vizuālās diagnostikas izmeklējumu, ar kuriem nodarbojas arī privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji. Ja tas nebūtu izdevīgi, tad Latvijā neveiktu šos izmeklējumus desmit reizes biežāk nekā Skandināvijas valstīs, pauda bijušais ministrs.
Tā ir nepareiza sistēma, kurā ļoti daudz aparatūras un valsts nevajadzīgi tērē līdzekļus par izmeklējumu veikšanu, sacīja Belēvičs un norādīja, ka tā būtu būtiska reforma. Viņš izteica cerību, ka Čakšai pietiks spēka to īstenot, "gluži kā es izcīnīju cīņu ar neapmierinātajiem laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem".
Tomēr, kā izteicās bijušais politiķis, pateikt, ka kaut kas tiks reformēts, nozīmē atvērt frontes līniju. Viņš savulaik no Zaļo un zemnieku savienības vadības arī esot saņēmis pārmetumus: "Gunti, tu esi atvēris pārāk daudzas frontes, vai tiksi galā?"
Jau ziņots, ka trešdien Veselības ministrija (VM) paziņoja, ka ieplānojusi ārstniecības iestādēm vairs nemaksāt lielāku amortizācijas piemaksas daļu par dārgāku radioloģisko izmeklējumu iekārtu izmantošanu, šādi nākamgad ietaupot aptuveni vienu miljonu eiro.
Lai palielinātu izmeklējumu pieejamību pacientiem ar pieejamo finansējumu, VM un Nacionālais veselības dienests veica pārrēķinu valsts pakalpojuma apmaksas nosacījumos radioloģiskajiem izmeklējumiem. Tiek skaidrots, ka līdzšinējais normatīvo aktu regulējums paredz, ka iestādes, kas iegādājušās dārgākas un jaudīgākas iekārtas, saņem vairākkārt augstāku samaksu par veikto izmeklējumu arī gadījumos, kad to varēja veikt ar tehnoloģiski vienkāršāku risinājumu.
VM skaidro, ka šo piemaksu piemērošana veicina ārstniecības iestādes iegādāties augstākas klases medicīnas iekārtas, kaut ikdienas darbu, ņemot vērā iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, būtu iespējams nodrošināt ar vienkāršākām un vienlaikus lētākām ierīcēm. Tāpat arī ierobežota valsts finansējuma apstākļos šāda kārtība samazina pakalpojuma pieejamību, kā rezultātā pagarinās gaidīšanas rinda pēc valsts apmaksātiem diagnostiskajiem izmeklējumiem.
LETA
2016.gada 28.novembrī
