Austrumu slimnīcas šogad gaidāmos 4 miljonu latu zaudējumus saista ar diferencēto tarifu atcelšanu
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka šogad gaidāmos apmēram četru miljonu latu RAKUS zaudējumus saista ar 2011.gadā veikto diferencēto tarifu starp slimnīcām atcelšanu.
Šogad kopumā būtu gaidāmi apmēram astoņu līdz deviņu miljonu latu zaudējumi, taču vidēji piecus miljonus latu RAKUS ir izdevies amortizēt no saviem resursiem, aģentūrai LETA skaidroja Boka un universitātes slimnīcas finanšu direktors Kārlis Smilga. Vienkāršākais un ātrākais ceļš būtu atjaunot 2010.gada tarifu sistēmu, kad, piemēram, žultsakmeņu slimības ārstēšana slimnīcu tīklā [slimnīcā, kas nav universitātes slimnīca] maksāja 100 latus, bet universitātes slimnīcā 140-150 latus, pauda RAKUS valdes priekšsēdētājs.
Infrastruktūras izmantošana klīniskajā slimnīcā ir dārgāka, jo tehnoloģiskais parks ir dārgs un arī algas ir citādākas, lai noturētu kvalificētu personālu, skaidroja Boka. Viņš gan norādīja, ka zaudējumu segšanai būtu iespējami arī citi ceļi. "Es neuzstāju uz izmaiņām tarifos, es tikai velku paralēles, ka tarifu samazinājums par 30% sakrīt ar mūsu zaudējumiem, kas aug proporcionāli," akcentēja RAKUS valdes priekšsēdētājs.
Boka norādīja, ka ir arī citi risinājumi, piemēram, likuma grozījumu veikšana attiecībā uz universitātes slimnīcām. Par to būtu jālemj Saeimai, Ministru kabinetam un Veselības ministrijai.
Boka arī norādīja uz nepieciešamību palielināt RAKUS pieejamo ambulatoro pakalpojumu sniegšanas kvotu, jo universitātes slimnīca ambulatoro pakalpojumu sniegšanu var palielināt vairākas reizes. Jāņem vērā, ka vairākas citas slimnīcas savas kvotas nav izlietojušas.
Jautājumu par tarifiem Boka aktualizēja arī šodien notikušajā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē. Tā bija veltīta starptautisko auditorfirmu veiktajam pētījumam Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Pētījumā cita starpā norādīts, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nenodrošina kompensācijas mehānismus un finansējuma avotus universitātes slimnīcām valstiski svarīgo funkciju izmaksu segšanai.
Savukārt pētījumā norādītais, ka Polijas ārstiem ir mazāka slodze salīdzinājumā ar Latvijas kolēģiem, liecina, ka, citējot klasiķi, notiek turēšanās uz darba spēka ekspluatācijas rēķina, komisijas sēdē skaidroja Boka.
Vairāki deputāti interesējās par to, kāda ir pašu universitāšu loma slimnīcu darbā, un norādīja, ka šis jautājums ir divu ministriju kompetencē - gan Veselības ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Phalinn Ooi
