Austrumu slimnīcā strauji samazinājies ambulatori sniegtās palīdzības apjoms
Foto: LETA
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pērn strauji samazinājies ambulatori veiktā darba apjoms, kas saistāms ar pieaugušo pakalpojumu sniedzēju skaitu šajā kategorijā, portālu MEDICINE.LV informēja slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova.
Tāpat ir samazinājies dienas stacionāros ārstēto pacientu skaits un tajos veikto operāciju apjoms. "Rezultātā valstij piederoša universitātes slimnīca ar tās kapacitāti netiek maksimāli izmantota," skaidro Potetinova.
Vienlaikus pieaug stacionāri ārstēto pacientu skaits - pēdējo divu gadu laikā tas palielinājies par 20%.
Pērn slimnīcas stacionāros ievietoti kopumā 72 420 pacienti. Stabili pirmo vietu stacionāri ārstēto slimnieku diagnožu struktūrā ieņem audzēji - 27% gadījumu un sirds asinsvadu slimības - 20% gadījumu.
Pieaudzis arī stacionārā veikto operāciju skaits - ķirurģiskā iejaukšanās bijusi nepieciešama 26 098 gadījumos, kas ir vairāk nekā 20% no visām stacionārā veiktajām operācijām valstī. Pirms diviem gadiem veikto operāciju skaits stacionārā bija turpat par 1000 mazāks.
Turpinājis pieaugt arī vidējais ārstēšanas ilgums, kas šobrīd sasniedzis 8,4 dienas. Pirms diviem gadiem tas bija 7,8 dienas. Potetinova ārstēšanās ilguma pieaugumu pamato ar pacientu novēlotu vēršanos pēc medicīniskās palīdzības, proti, kad slimības jau ir ielaistas, kā arī ar to, ka uz Rīgas Austrumu slimnīcu tiek pārvesti ļoti smagi slimi vai cietuši pacienti no visas Latvijas. Turklāt slimnīcas izmaksas šo pacientu ārstēšanai ir desmit līdz 15 reizes lielākas nekā valstī noteiktais tarifs.
Slimnīcas bilanci negatīvi ietekmē arī pacienti, kuri nav raduši iespēju norēķināties par slimnīcā saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem, lai arī slimnīca piedāvā iespēju veikt atliktos maksājumus un norēķināties pa daļām, stāsta Potetinova. Uz šā gada 1. aprīli slimnīcai parādā ir palikuši 50 000 pacienti par kopējo summu 3 159 649 eiro.
"Lielākoties tie ir pacienti, kuri nav spējuši samaksāt pat valstī noteikto pacienta iemaksu. Līdz ar to slimnīca cieš zaudējumus, bet valstij nav mehānisma, kā tos kompensēt," skaidro Potetinova.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka aizvadīto gadu slimnīcas darbā raksturo kā trauksmainu. "Tie bija vairāki traģiski notikumi, kuros Austrumu slimnīcas darbinieki parādīja augstu profesionalitāti, spējot mobilizēt resursus tik kritiskās situācijās. Tas vēlreiz apliecināja to, ka kapacitāte slimnīcai medicīniskā ziņā ir ļoti liela," norāda Boka.
