Cilvēku skaits, kas vēršas pēc neatliekamās palīdzības, ir pieaudzis, taču to pacientu īpatsvars, kam jāpaliek slimnīcā, ir samazinājies, informējot par Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas paveikto, pastāstīja Rīgas Austrumu slimnīcas anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists profesors Viesturs Liguts.

Viņš norādīja, ka kopš klīnikas izveides - no iepriekšēja gada novembra - to pacientu skaits, kam nav jāpaliek slimnīcā, ir pieaudzis no 36,1% līdz 49,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo tikpat ilgu periodu.

Kopumā no iepriekšējā gada novembra līdz šā gada septembrim, tātad desmit mēnešos, klīnikā tika ārstēti 53 204 pacienti un katru mēnesi pacientu skaits pieaug, sacīja Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniskas vadītājs Pēteris Tomiņš. Vidēji diennaktī šeit nonāk ap 178 pacientiem, taču Tomiņš atceras arī vairākas reizes, kad diennaktī klīnikā tika ārstēti 240 pacienti. Vidēji ātras palīdzības mašīnas slimniekus šeit atved ik pēc astoņām minūtēm.

Pacienti Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniskā tiek sadalīti pēc prioritātēm atkarībā no veselības stāvokļa, tāpat šeit ir arī piecas gultas vietas, kur cilvēki var palikt novērošanai. Tomiņš norādīja, ka klīnikā būtu vajadzīgs ap 20 šādu gultu.

Taču joprojām šeit nonāk diezgan daudz pacientu, kurus Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs raksturoja kā "ģimenes ārstu kontingentu". Tāpat ģimenes ārsti, uzstādot akūtu diagnozi, mēdz šeit atsūtīt pacientus uz izmeklējumiem, lai viņiem nebūtu vairākus mēnešus jāgaida rindā, piemēram, uz datortomogrāfiju.

Austrumu slimnīcas darbs rāda, ka pacientiem pēc neatliekamās palīdzības nodaļas ne vienmēr jānonāk slimnīcā, kas izmaksa vairāk par ambulatoru aprūpi, turklāt hospitalizācija ne vienmēr ir labākais risinājums pašam slimniekam, uzsvēra veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS), piebilstot, ka ļoti svarīgi ir tas, ka šī slimnīca attīsta dienas stacionāru, kā arī ambulatorus pakalpojumus.

Savukārt Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs profesors Viesturs Boka norādīja uz finansējuma problēmu - neatliekamās palīdzības sniegšanai piešķirtie līdzekļi tika izlietoti trīs mēnešos, nevis gada laikā, kā tas bija paredzēts. Taču pacientu plūsma ir tik liela, ka speciālistiem nav laika iziet ielās, kā to dara citi. Arī Bārzdiņš sacīja, ka vērtē Boku kā profesionālu un sociāli atbildīgu vadītāju un būtu katastrofa, ja viņš rīkotos tā, kā to dara "daži citi", draudot pārtraukt sniegt neatliekamo palīdzību. Arī no papildu piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpei šī slimnīca saņems finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem, piebilda Bārzdiņš.

Arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) šodien iepazīstināja ar slimnīcas darbu jaunajās telpās - daudzfunkcionālajā korpusā. Abas slimnīcas prezentēja darba procesa izmaiņas, kas iespējamas, pateicoties investīcijām, un svarīgi, ka šīs investīcijas nonāk līdz pacientiem un ļauj pārkārtot darbu atbilstoši vajadzībām, uzsvēra Bārzdiņš. Tomēr, pēc viņa domām, BKUS varētu vairāk attīstīt ambulatoras palīdzības sniegšanu, taču pašlaik jaunai slimnīcas vadībai jāļauj strādāt un veikt pienākumus.

Uz juno daudzfunkcionālo korpusu BKUS pakāpeniski tika pārceltas un izveidotas deviņas struktūras ar visu nepieciešamo aprīkojumu, tostarp operāciju bloks, laboratorija, intensīvā terapija, jaundzimušo intensīvā terapija, radioloģija, vizuālā un funkcionālā diagnostika. Tajā ir modernas diagnostiskās radioloģijas iekārtas, tādēļ izmeklējumi kļuvuši gan pieejamāki, gan draudzīgāki bērniem, kā arī ir uzlaboti darba apstākļi darbiniekiem un ārstēšanās apstākļi pacientiem.

Pateicoties modernajai aparatūrai, tiks uzlabotas gan diagnostikas, gan ārstnieciskās iespējas operāciju laikā, tādējādi nodrošinot iespējas veikt arvien sarežģītākus izmeklējumus un operācijas tepat Latvijā, nodrošinot augstākā līmeņa ārstniecību un aprūpi mazajiem pacientiem, sacīja Operāciju bloka vadītājs Džeims Rozītis.

Rīga, 7.sept., LETA.