Augulis: Asistentu pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti nekavējoties jāpilnveido
Asistentu pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti ir nekavējoties jāpilnveido, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Labklājības ministrija (LM) informē, ka ir izveidojusi neformālu darba grupu, kas tuvāko nedēļu laikā sniegs konkrētus priekšlikumus asistenta pakalpojuma cilvēkiem ar invaliditāti pilnveidošanai, lai noteiktu skaidrus tā saņemšanas un izmantošanas nosacījumus un nodrošinātu izpratni sabiedrībā.
Par iepriekšminēto pēc tikšanās vienojušies labklājības ministrs un invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis.
Sarunas laikā puses bijušas vienisprātis, ka ieviestais asistenta pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti bija ļoti gaidīts un ir nepieciešams, tomēr šobrīd gan sabiedrībai kopumā, gan pašvaldību sociālajiem dienestiem nav vienotas izpratnes par pakalpojuma nodrošināšanu tieši attiecībā uz brīvā laika pavadīšanu līdz desmit stundām nedēļā cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem īpašas kopšanas pabalstu.
Apvienības "Apeirons" pārstāvji norādījuši - ja cilvēks teātra apmeklējumu var pierādīt ar biļeti, tad, piemēram, pastaigas parkā nav dokumentāli apliecināmas. Līdz ar to jautājumi radušies gan asistentiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan pašvaldību sociālajiem dienestiem, tāpēc vajadzīgas diskusijas par turpmāko rīcību asistenta pakalpojuma nodrošināšanai brīvajam laikam kopumā, šāda pakalpojuma mērķtiecīgumu, samērīgumu un turpmāko apliecināšanu.
LM atzinusi, ka īpaši sarežģītu situāciju padara tas, ka cilvēku ar invaliditāti skaits, kas vēlas saņemt asistenta pakalpojumu, ar katru gadu strauji pieaug, turklāt lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta tieši brīvā laika stundu pavadīšanai. Piešķirtais finansējums pakalpojuma īstenošanai ir palielināts, tomēr tas joprojām neesot pietiekams, lai atrisinātu visu vajadzības. Ministrs skaidrojis, ka prioritāri asistents jānodrošina tiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri strādā, mācās vai apmeklē dienas centru un kuriem tāpēc nepieciešams atbalsts nokļūšanai konkrētā vietā.
"Jautājums par asistenta pakalpojumu brīvā laika pavadīšanai līdz desmit stundām nedēļā cilvēkiem ar smagu invaliditāti ir nonācis strupceļā, tāpēc nekavējoties jāatrisina. Uzskatu, ka pakalpojums ir jāpilnveido, lai to varētu īstenot ar pašreizējo finansējumu, salāgojot klientu vajadzības un sociālā dienesta pienākumus. Tāpat, ņemot vērā cilvēku viedokli, asistenta pakalpojuma izmantošana brīvā laika aktivitātēm ir padziļināti jāizvērtē un, iespējams, arī turpmāk jāsaglabā," paudis ministrs.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniedz atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību un tādējādi nosaka cilvēka tiesības pretendēt uz pakalpojumu, tomēr pakalpojuma nepieciešamību un tā apjomu konkrētajā situācijā novērtē un piešķir sociālais dienests. "Tādēļ īpaši nozīmīga loma pakalpojuma piešķiršanā ir sociālajiem darbiniekiem un viņu profesionalitātei. Tomēr Labklājības ministrijai ir jānosaka skaidri kritēriji un jāveic atbilstošas izmaiņas normatīvos turpmākai vienotas izpratnes nodrošināšanai pašvaldībās. Nereti asistents ir vienīgā iespēja cilvēkam ar smagu invaliditāti doties ārpus mājas un apmeklēt pasākumus," pārliecināts Augulis.
Divu nedēļu laikā LM izvērtēs konkrētus priekšlikumus par pakalpojuma nodrošināšanu attiecībā uz brīvā laika pavadīšanu, ņemot vērā pašreizējo finansējumu, un sniegs informāciju iesaistītajām pusēm par tālāko rīcību. Vienlaikus LM sadarbībā ar apvienību "Apeirons" skaidros iedzīvotājiem asistenta pakalpojuma būtību, mērķus un piešķiršanas nosacījumus. Kā norāda apvienības pārstāvji, bieži vien, un īpaši lauku reģionos, neapmierinātības iemesls ir informācijas trūkums par pakalpojuma esamību un saņemšanas kritērijiem.
Kā ziņots, uz to, ka LM un pašvaldībām ir jānovērš atšķirīgās prasības un birokrātiskais absurds, finansējot invalīdu asistentu pakalpojumus, norādījusi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Minēto pakalpojumu cilvēki ar invaliditāti var saņemt kopš 2013.gada. Tas paredzēts, lai nokļūtu darbavietā, mācību iestādē, dienas aprūpes centrā un atpakaļ, kā arī piedalīties sabiedriskās aktivitātes ar mērķi iekļauties sabiedrībā. Pakalpojumu finansē no valsts budžeta, par tā administrēšanu pašvaldības izlieto 9%.
2014.gadā pakalpojums tika nodrošināts 6794 klientiem. No valsts budžeta pakalpojuma īstenošanā 2013.gadā tika ieguldīti divi miljoni eiro, bet 2014.gadā - 8,6 miljoni eiro. Šogad pakalpojuma nodrošināšanā plānots ieguldīt 10,2 miljonus eiro. Lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta tieši brīvā laika stundu apmaksai.
Rīga, 25.febr., LETA.
