Atklāta vēstule par veselības aprūpes organizāciju Latvijā
13. novembrī klajā nāca Eiropas savienības ikgadējais pētījums par veselības aprūpes stāvokli un pieejamību Eiropā. Latvija tajā novērtēta ar pēdējo, 31. vietu.
LR Ministru prezidentam Ivaram Godmaņa kungam
LR Veselības ministram Ivaram Eglīša kungam
Godātie valstsvīri!
13. novembrī klajā nāca Eiropas savienības ikgadējais pētījums par veselības aprūpes stāvokli un pieejamību Eiropā. Latvija tajā novērtēta ar pēdējo, 31. vietu.
Pētījumā, kurš veikts zviedru speciālista Arnes Bjornberga un čehu profesora Mareka Ulriha vadībā, analizēta veselības aprūpes sistēma Eiropas savienībā, datus vācot no dažādām aptaujām, intervijām, interneta mājas lapām, statistikas, žurnālu rakstiem, datu bāzēm un nacionālajiem reģistriem. Šis pētījums tiek veikts katru gadu. Jau 2007. gadā Vineta Veldres viedā vadībā Latvija apsteidza Lietuvu, Bulgāriju un Rumāniju un nonāca absolūti pēdējā, 29. vietā. Šogad pētījumā papildus analizētas Horvātija un Maķedonija, tādēļ, paliekot joprojām pēdējā vietā, esam jau 31. pēc skaita, pie kam skaitļu izteiksmē arvien tālāk atpaliekot no priekšpēdējās vietas. Lietuva un Igaunija gadu no gada šajā aprēķinā vietas uzlabo un ieņem attiecīgi 20. un 11. vietu.
Vienlaikus vēlos norādīt, ka Latvijas ārstu zināšanas un kvalifikācija vērtēta kā ļoti atzīstamas, Latvijas ārsta diploms un sertifikāts tiek vērtēts kā viens no spēcīgākajiem Viduseiropā. Ārstu un vidējo speciālistu skaits Latvijā ir līdzīgs kā citās Austrumeiropas valstīs. Pat finansiāli Latvijā uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei līdzekļi tiek izdalīti aptuveni tikpat cik Bulgārijā, Rumānijā, Polijā un Maķedonijā. Tātad pēdējo vietu Latvija ieņem tikai un vienīgi veselības organizācijas problēmu dēļ.
Eiropas savienībā tautas veselību analizē pēc tādiem rādītājiem kā ģimenes ārsta pieejamība tajā pašā dienā, tieša pieeja pie speciālista, operācijas pieejamība 90 dienu laikā, vēža terapijas pieejamība 3 nedēļu laikā, kataraktas operāciju pieejamība, ielaistie vēža gadījumi, sirds infarkta biežums dažādās vecuma grupās, jaundzimušo mirstība, mamogrāfijas pieejamība, zaudētie dzīves gadi un citi. Latvijā visus šos rādītājus pasliktina mākslīgi radīti birokrātiskie šķēršļi.
Latvijas nacionālā īpatnība ir tā, ka veselības politiku (ar Ministru kabineta noteikumiem) nosaka atsevišķas aģentūras, vislielākā mērā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), kura ne tika nosaka politiku, bet arī sadala finansējumu un veic finansējuma kontroli. Gadu no gada šī organizācija radījusi birokrātisku dokumentu plūdus. Latvijā veselības aprūpe gadiem vērtēta nevis no reālās iespējamās palīdzības apjoma vai iedzīvotāju veselības rādītājiem, bet bezgala daudz nejēdzīgu dokumentu aizpildes. Savukārt ar finansu pārsadales funkcijām, ko vēl deviņdesmito gadu vidū veica pēc skaita padsmit cilvēku, šobrīd nodarbojas tuvu pie 300 VOAVA-s darbinieku.
Apmaksu par veselības pakalpojumu veido sarežģīta sistēma, kuras pamatā ir 900 lapaspušu biezie, pretrunīgie, sarežģītie un apzināti samudžinātie Ministru kabineta 1046 noteikumi. Lai spētu sakārtot dokumentus ar VOAVA, katrai klīnikai jāuztur desmitiem ekonomistu un juristu. Lielākās Latvijas slimnīcas gadā izmanto vairākas tonnas (saskaitīts!) papīra, lai aizpildītu visas VOAVA-s un citu aģentūru dokumentālās prasības.
Es negribu pārmest Jums, ka šāda sistēma radīta. Birokratizāciju Latvijas veselības aprūpē ieviesa Vladimirs Makarovs, kurš kā labklājības ministrs labi pārzināja sociālo aprūpi, bet baidījās no medicīnas profesionāļiem, tādēļ centās izveidot struktūru starp ministriju un ārstiem/pacientiem. Labu gribēdama, taču savas partijas aizdomīguma ēnā Ingrīda Circene atbrīvojās no cilvēkiem, kas spēja lemt un pieņemt lēmumus, padarot VOAVA-u par bailīgu "ka tik kas nu nenotiek" organizāciju. Beigu beigās Gundars Bērziņš par VOAVA-s vadītāju ielika grāmatvedi Lūciju Akermani, būdams pārliecināts, ka "treknie gadi" turpināsies mūžīgi, bet viņš spēs visas problēmas noregulēt ar nelielām finansu injekcijām katrai struktūrai, kurā radīsies problēmas.
Rezultātā izveidota organizācija, kas uz ziņu par kāda pacienta vēlīnu pieņemšanu reaģē, radot obligāti izpildāmu veidlapu, kuru ārstiem jāaizpilda lai pierādītu, ka viņi laikus pieņēmuši pacientu. Kad parādījās ziņas, ka atsevišķās vietās ārsti nelietderīgi tērē medikamentus (izsniedz pa brīvu, kad vajadzētu prasīt pacientam naudu), tika radīta uzskaites sistēma, kas visām slimnīcām, iestādēm un ārstu praksēm liek obligāti uzskaitīt gandrīz katru ampulu vai tableti. Lielākās klīnikās tam tiek speciāli algoti darbinieki, savukārt prakses ārsts šim nolūkam spiests tērēt stundām laika, kuru viņš varētu izmantot pacientu pieņemšanai. VOAVA-s radītā birokrātiskā sistēma ir tāda, ka ārstam ambulatoriskajā praksē par katru pacientu vidēji jāaizpilda dokumenti 8.5 minūtes, bet kopumā darbam ar pacientu viņam partedzētas 8 minūtes.
Manā rīcībā ir informācija, kā VOAVA-s kontrolieri un kontrolārsti skaita tabletes un halātus, pārlasa desmitiem pacientu kartiņu lai atrastu gramatikas vai faktu kļūdas un sodītu ārstu. Visas VOAVA-s pārbaudes nozīmē dienām veltīgi iztērētu ārsta darba dienu, kad pacienti veltīgi gaida aiz durvīm un netiek pie sava ārsta. Patiesībā VOAVA-s kontroles paredzētas galvenokārt, lai ieturētos līdzekļus VOAVA-s ierēdņi sev izmaksātu prēmijās.
VOAVA-s vadībā nav ārstu, kas mīlētu un cienītu savu profesiju, kas cienītu laiku, ko ārsti pavada diagnosticējot, ārstējot pacientu, nevis aizpildot nevienam nevajadzīgu dokumentu kalnus.
VOAVA-s vadībā nav speciālistu, kas saprastu profilakses un primārās veselības aprūpes lomu, tādēļ sistēma ir veidota, lai ārstam vai iestādei maksātu par labi aizpildītu dokumentu, nevis savlaicīgi diagnosticētu vēža pacientu.
Es negribu teikt, ka Lūcijas Akermanes kundze būtu ar kaunu padzenama. Viņu ar prieku par galveno grāmatvedi izraudzītos jebkurš lielas iestādes vadītājs. Taču cilvēks, kas aiz veselības aprūpes redz tikai skaitļus vai papīriņus, nevar vadīt galveno veselības sistēmas aģentūru.
Atgriezīšos pie Eiropas savienības pētījuma. Tas liecina, ka pēdējos gados Latvijas veselības aprūpe tai noteikto birokrātisko šķēršļu dēļ gadu no gada ir pasliktinājusies, nevis uzlabojusies, kā visās citās Eiropas savienības valstīs. Pēc salīdzināmiem rādītājiem Latvijas veselības aprūpe ir noslīdējusi arī aiz Krievijas un Baltkrievijas, pavisam nedaudz apsteidzot tikai Ukrainu un Moldovu. Ir pienācis laiks paraudzīties uz veselības aprūpi ne tikai caur finansiālo, bet arī vispārcilvēcīgu un medicīnisku skatpunktu. Veselības profesionāļu izspiešana no veselības ministrijas pārvaldes struktūrām ir novedusi pie Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa dramatiska pasliktinājuma.
Godātie Ivar Godmani un Ivar Eglīti!
Esmu strādājis kopā ar katru no Jums, augstu vērtēju Jūsu kompetenci, zināšanas, darbspējas un pieredzi. Domāju, arī Jums no mūsu sadarbības ir radusies pārliecība, ka nesvaidos ar tukšiem paziņojumiem. Latvijas pacientu veselības vārdā es Jūs aicinu mēneša laikā reorganizēt VOAVA-u, atstājot tai tikai finanšu norēķinu funkcijas, pieckārt samazinot štatus, likvidējot birokrātiskās pārbaudes un nomainot vadību.
Šis nav aicinājums, bet brīdinājums.
Ar cieņu,
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
