Asociācija: Valdībai jāpieņem valstiski atbildīgs un tūlītējs lēmums būtiski palielināt finansējumu veselībai
Rīga, 14.jūn., LETA. Latvijas valdībai jāpieņem valstiski atbildīgs un tūlītējs lēmums par būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei vismaz 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūru LETA informēja Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) priekšsēdētājs Uģis Gruntmanis.
Viņš norādīja, ka medicīnas jomā ir ne tikai finanšu krīze, bet arī cilvēkresursu krīze. "Absurdais definējums "normālais nenormālais" šobrīd jau atbilst visai nozarei kopumā, ne tikai darba laikam," atzina Gruntmanis.
LĀZA valde un biedri atbalsta Latvijas ārstu un māsu mērķus - strādāt medicīnā, aprūpēt un ārstēt slimos, kā arī par to saņemt darba nozīmībai un smagumam atbilstošu atalgojumu.
Gruntmanis norādīja, ka, tā kā lielākā daļa LĀZA biedru strādā ārpus Latvijas, asociācijai labi zināms, cik milzīga ir atšķirība medicīnā strādājošo darba novērtējumā, turklāt asociācija redz, ka šo jautājumu jau gadiem Latvijas valdība nav gribējusi atrisināt.
Asociācijas priekšsēdētājs atgādināja, ka Latvijas politiķi, iestājoties finanšu krīzei, no 2009.gada atļāva mediķiem strādāt pagarināto normālo darba laiku, neapmaksājot virsstundas, taču krīze ir beigusies, bet likums nav mainīts. "Latvijas valdība un politiķi ar saviem lēmumiem un darbībām ir skaidri parādījuši, ka viņiem neinteresē Latvijas pacienti, medmāsas un ārsti, kas tos aprūpē," piebilda Gruntmanis.
Viņš norādīja, ka Latvija ir vienīga valsts Eiropas Savienībā (ES), kas veselības aprūpei no IKP piešķir mazāk par 4%. Tādu finansējumu piešķir tādas valstis kā Igaunija, Lietuva, un pat tādas trūcīgākās ES valstis kā Bulgārija un Rumānija, un pat Kirgizstāna un Ukraina.
Gruntmanis uzsver, ka situācija radījusi galēju valsts medicīnas pakalpojumu nepieejamību, kā rezultātā Latvijas iedzīvotāji, kas vēl var atļauties, no savas kabatas par veselības aprūpi samaksā 35% no kopējām veselības aprūpes izmaksām jeb 550 miljonus eiro. "Tāds līdzmaksājuma apjoms nav nevienā ES valstī (Lietuvā 30%, Igaunijā 20%), bet gan tikai Turkmenistānā un Baltkrievijā. Gandrīz 30% no trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotajiem šie izdevumi ir katastrofāli, un cilvēki nevar atļauties nopirkt medikamentus vai aiziet pie ārsta," skaidro asociācijas priekšsēdētājs.
Viņš arī teica, ka nejēdzīga valsts kvotu apmaksas sistēma radījusi situāciju, ka lielākā daļa ārstu strādā divos un trīs darbos, nevis vienā darbā, kā tam būtu jābūt. Turklāt Latvijā algas valsts sektorā ir nepieņemami mazas, medicīnas personāla pārslodze ir milzīga. Darba kvalitāti un organizāciju valsts sektorā šādā situācijā nav iespējams uzlabot, uzskata Gruntmanis.
Viņš uzskata, ka politiķu nolaidība radījusi to, ka Latvija no visām Baltijas valstīm ir visīsākais vidējais dzīves ilgums un nepieejamākie valsts veselības aprūpes pakalpojumi, turklāt Latviju katru dienu pamet ap 50 cilvēku un nomirst daudz vairāk nekā piedzimst.
